Lai gan bija plānots, ka jau šogad tiks ieviests jaunais pedagogu algu modelis, tas tomēr nav noticis.
Neskaitāmas reizes taisīts un pārtaisīts, tas joprojām iestrēdzis Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Nav zināms arī, kad tas beidzot ieraudzīs dienasgaismu, un, demisionējot valdībai, jautājumu zīme ir kļuvusi vēl lielāka.
Kad pērn, 5. novembrī, nozares vadību pārņēma pēc kārtas 17. ministre – Vienotības virzītā bezpartejiskā Mārīte Seile, kas iepriekš vadīja Iespējamo misiju, viņa, stājoties amatā, solīja, ka pedagogu algas būs prioritāte. Diemžēl gada laikā taustāmus rezultātus tā arī neizdevās iegūt. Gada sākumā gan šķita, ka nu jau ledus ir sakustējies un pedagogi tiks pie skaidras un saprotamas sistēmas, kas ļaus palielināt darba samaksu. Pie modeļa strādāja IZM vadītā darba grupa, vēlāk pieslēdzās premjeres kūrētā ekspertu grupa, kas uzklausīja visu Latvijas pašvaldību viedokļus gan šajā, gan skolu tīkla sakārtošanas jautājumā. Skolu vadītāji un pašvaldību galvas neslēpa skeptisko nostāju, kuru vēl vairāk stiprināja teju vai ik dienas no ministrijas atsūtītās tabulas, kurās mainījās skaitļi – turklāt lejupslīdošā progresijā. Formulas nekļuva vis skaidrākas, bet arvien nesaprotamākas. Galu galā novedot pie tā, ka vairākums mācību iestāžu, ieviešot jauno sistēmu, izrādītos zaudētājas. It īpaši ar to neapmierinātas bija lielās skolas un Pierīga, jo tām atņemtās summas būtu visiespaidīgākās. Pašvaldības cēla balsis pret IZM plāniem mērķdotācijas sūtīt pa taisno uz skolām, nevis ļaut vietvarām pašām dalīt finansējumu, kas varētu atstāt nelabvēlīgu iespaidu arī uz mazajām skolām, ko IZM postulēja kā vienu no prioritārajām grupām reformā. Izskatījās, ka arī skolu atbalsta personālam draudēja mīnusi, taču visaizvainotākās bija pirmsskolas iestādes – tām nebija paredzēts palielināt darba samaksu ne par centu.
Jau gada beigās bija skaidrs: cīņa par skolotāju darba samaksas palielināšanu ministrei un viņas komandai izvērtusies par neiespējamo misiju, un to apliecināja arī 27. novembrī rīkotais pedagogu un zinātnes darbinieku brīdinājuma streiks, kurā piedalījās 912 izglītības iestādes un vairāk nekā 24 000 skolotāju.
Rezumē ir šāds: vēl pirms valdības krišanas IZM iepazīstināja ar jauno redzējumu, kurā bija ietverti arī tie priekšlikumi, ko bija ieteikušas pašvaldības un LIZDA. Tajā solīts ieviest tādu mehānismu, kas ļautu vietvarām pielāgoties modeļa ieviešanai, neapcērpot pašreizējās amatalgas. Diemžēl detalizēti aprēķini netika sniegti. Daudz kas būs atkarīgs no jaunās valdības un jaunā ministra. Visticamāk, jaunajā Ministru kabinetā M. Seiles nebūs. Iespējams, ka līdzšinējais darbs pie reformas būs lieki iztērēta enerģija un laiks. Daudzi nozarē strādājošie vērš uzmanību uz to, ka sakārtojama būtu ne tikai algu, bet visa izglītības sistēma. Izskan arī brīdinošas balsis, ka visā naudas dalīšanas jezgā aizmirsies pats galvenais – skolēns un izglītības kvalitāte.