Zinātnei un augstākajai izglītībai vajadzēs vēl 31 miljonu eiro

© Scanpix

Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) arī nākamos četrus gadus turpinās vadīt līdzšinējais tās prezidents Ojārs Spārītis. Pavasara pilnsapulcē viņš izteica cerību, ka pārmaiņas zinātnē virzīsies pozitīvā gultnē, un arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apliecināja gatavību rast papildu līdzekļus, lai tā notiktu, uzsverot, ka augstākajai izglītībai un zinātnei kopumā vajadzīgs vēl 31 miljons eiro.

Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka, likvidējot vienu svaru bumbu pie Latvijas izglītības vektora, tikusi radīta smaga disproporcija – starp vispārējo izglītību un augstāko izglītību. Lai gan skolās atalgojums joprojām ir mazāks nekā vidējais sabiedriskajā sektorā, tomēr trīs gadu laikā tas varētu tikt labots. Tajā pašā laikā māc šaubas, kas tālāk notiks ar augstāko izglītību. «Krīzes laikā esam pārgājuši no bāzes studiju vietas finansējuma koeficienta 1,8 uz 1,3 un joprojām neesam to palielinājuši. Tas viss rada situāciju, ka jauns un talantīgs cilvēks, kas veiksmīgi aizstāvējis doktora disertāciju, diez vai gribēs izvēlēties akadēmisko darbu. Skaidrs, ka tas ir ceļš uz nekurieni, ja nopietni nepievēršamies augstākajai izglītībai un zinātnei, kas savstarpēji ir nesaraujami saistītas viena ar otru,» atzina ministrs.

Tās summas, kas šobrīd pietrūkstot šim sektoram, ir apmēram 100 miljonu eiro, no tiem 68 miljoni – augstākajai izglītībai, vairāk nekā 30 miljonu – zinātnei. Bez naudas nevar panākt pārējās Eiropas valstis ne inovācijās, ne pētījumos, norādīja K. Šadurskis, piebilstot, ka viņa uzdevums ir panākt nozares finansējuma palielināšanas (nevis jaunajās politikas iniciatīvās, bet bāzes finansējumā) grafiku trijos vai četros gados, jo skaidrs, ka vienā gadā visus normatīvus sasniegt neizdosies. Nākamā gada budžetā mēģināšot prasīt aptuveni 21 miljonu eiro augstākajai izglītībai un desmit miljonus – zinātnei. Varbūt viņš esot naivs un tomēr esot noticējis, ka šī valdība izglītību un zinātni kā prioritāti paudīs ne tikai vārdos, bet arī darbos. Ja tā nebūšot, tad viņam būšot ļoti viegli strādāt, jo bez naudas neko izdarīt nevarot, un arī zinātniekiem būšot tikpat viegli, jo tad varēšot ar pilnām tiesībām lamāt valdību.

Savukārt Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns kā lielāko sāpi minēja nespēju sasniegt 1% no IKP zinātnei un 2% augstākajai izglītībai, kā tas ierakstīts likumā. Par Kārļa Šadurska nosauktajām summām, kas nepieciešamas augstākajai izglītībai un zinātnei, deputāti gan vēl neesot ne dzirdējuši, ne sprieduši. Līdz šim bijis zināms, ka vispārējā izglītībā nākamgad papildus vajadzēs 27 miljonus eiro algu reformas īstenošanai. «Cik reāls ir tas 31 miljons – šodien man nav tādu pilnvaru jums to apsolīt,» teica J. Vucāns. Viņš gan izprotot situācijas nopietnību un esot gatavs darīt ļoti daudz, lai šis finansējums tiktu meklēts. Taču, lai to atrastu, vajadzīga arī pašu nozarē strādājošo palīdzība. Parlamentārietis mudināja zinātniekus aktīvi skaidrot naudas palielināšanas nepieciešamību un to, kāda atdeve būs no līdzekļu ieguldījuma. «Ne es, ne ministrs paši nevaram ne atrast, ne radīt šos līdzekļus. Mēs varam tikai vairot pārliecību, ka tas ir ļoti svarīgi valsts turpmākajai pastāvēšanai,» sacīja deputāts.



Latvijā

Otrdien valdības sēdē tika izskatīts daudzmiljardu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sasāpējušais jautājums. Kā jūs domājat, ar ko bija aizņemti ministri, kamēr tika izskatīts šis Latvijas valstij un tautai (bet ne viņiem pašiem personīgi) arhisvarīgais jautājums?

Svarīgākais