Ārvalstu studentu atsijāšana – uz augstskolu sirdsapziņas

STINGRAS PRASĪBAS. Rīgas Stradiņa universitātē, kur kopumā mācās ap 1700 ārvalstnieku (šovasar uzņemti 300, bet pieteikumu bijis trīsreiz vairāk), dara maksimāli iespējamo, lai šeit nonāktu īstie cilvēki © F64

Ar katru gadu pieaug Latvijas augstskolās uzņemto ārvalstu studentu skaits. Lai pārliecinātos, ka viņu nodomi šeit ir nopietni – zinības gūt (it īpaši tas attiecas uz trešo valstu pilsoņiem), nevis tikai dabūt uzturēšanās atļaujas –, mācību iestādes rīko rūpīgu atlasi.

Tomēr no atbiruma izvairīties neizdodas, kas gan augstskolās nepārsniedz 10%. Taču ir mācību iestādes, piemēram, Latvijas Biznesa koledža (LBK), kur tas ir visai ievērojams - teju 70% no visiem uzņemtajiem.

Šim faktam uzmanību pievērsis arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Ja gada laikā mācību iestādē uzņemti 58 ārvalstnieki un no tiem vairāk nekā 70% (44) ir atskaitīti, tas «raisa šaubas par koledžas noteikto kārtību ārvalstnieku izvērtēšanai pirms viņu imatrikulācijas studējošo skaitā». (Pati koledža Neatkarīgajai nekomentēja faktu par ārvalstnieku atskaitīšanu no studentu pulka.) Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Laura Treimane šo faktu nosauca par ļoti satraucošu. Un jo satraucošāks tas esot tāpēc, ka joprojām IZM masveidā turpinot saņemt sašutuma pilnas vēstules no ārvalstu studentiem, kas ir neapmierināti par sadarbību ar koledžu. Turklāt LBK neesot saskaņojusi uzņemšanas prasības ar Augstākās izglītības padomi (AIP), ko nosaka Augstskolu likums. Par citām mācību iestādēm šādas vēstules ienākot reti, un ar šiem gadījumiem augstskolas tiek galā pašas. Attiecībā uz atbirušo skaitu - IZM sekojot, lai no katras studiju programmas šis skaitlis nepārsniegtu 20%, kas ir ļoti nopietns signāls, lai izvērtētu gan budžeta vietu piešķīrumu (ja tā ir valsts augstskola), gan arī programmas kvalitāti.

Arī AIP priekšsēdētājam Jānim Vētram šķiet vairāk nekā aizdomīga vairāku desmitu uzņemto atskaitīšana no koledžas. Tas liekot domāt, ka šie cilvēki, kas, iespējams, nāk no trešajām valstīm, vēlējušies nevis mācīties, bet iestāšanos skolā izmantojuši par aizsegu, lai iekļūtu Šengenas zonā. Vēl iemesls šādai negatīvai ārvalstu studentu bilancei varētu būt tas, ka skolai ir problēmas ar pretendentu izvērtēšanu. Jo Augstākās izglītības centrs (AIC) nepārbaudot studētgribētāju valodas prasmes un kompetenci, bet tikai dokumentu īstumu.

Arī lielajās augstskolas ir atbirušie, taču, cik konkrēti, tās neatklāja. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) tādu esot mazāk nekā vietējo izkritušo skaits, kas turoties 10-15% robežās no uzņemto daudzuma, skaidroja RTU Ārzemju studentu departamenta direktora vietniece Zane Purlaura. Pie tā, lai šeit nonāktu tie ārzemnieki, kas tiešām grib iegūt nolūkoto specialitāti, augstskola ļoti nopietni strādājot. Pirmais siets esot rūpīga dokumentu izpēte, otrais solis esot iestājeksāmeni. Tāpat RTU ir noteikusi pieteikšanās maksu. Šo visu darbību dēļ no pieteikušajiem tiekot uzņemti labi ja septītā daļa, uzsvēra Z. Purlaura.

Arī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur kopumā mācās ap 1700 ārvalstnieku, dara maksimāli iespējamo, lai šeit nonāktu īstie cilvēki, apliecināja RSU pārstāvis Edijs Šauers. Tā kā pamatā RSU mācās Eiropas Savienības un citu Eiropas valstu pilsoņi (50% no Vācijas, 40% no Skandināvijas, 10% no citām Eiropas valstīm), tad atkrītot tās problēmas, kas var rasties ar trešo valstu pilsoņiem. Proti, ja šāds students pamet studijas un «aizklīst zilās tālēs», tad, drošības dienestiem notverot viņu, augstskolai jāmaksā par deportēšanu atpakaļ uz valsti, no kuras viņš nācis. Šis apsvērums liekot ļoti nopietni paraudzīties uz cilvēkiem, kas tiek ieskaitīti studentu pulkā. Uzņemot trešo valstu pilsoņus, priekšroka tiek dota NVS pilsoņiem, kā arī no Indijas vai Ķīnas, kuru, mērķis nav tikai uzturēšanās atļaujas iegūšana.



Svarīgākais