Ceturtā daļa pedagogu var zaudēt darbu
Valdība ir pilnībā apstiprinājusi jaunā pedagogu algu modeļa tiesisko «rāmi», līdz ar to dodot zaļo gaismu reformas īstenošanai no šā gada 1. septembra. Sociālie partneri gan bažījas, ka modelis, kas paredz algu palielinājumu, tomēr sāpīgi atsauksies uz nozari un apmēram 25% skolotāju zaudēs darbu.
Gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, gan Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure pēc valdības sēdes norādīja: lai gan sistēmā papildu ieplūdināti ievērojami līdzekļi, diemžēl ne visi būs ieguvēji. Nosakot palielinātu pedagogu attiecību pret skolēniem, nāksies samazināt skolotāju skaitu. I. Dundure uzsvēra: aprēķini rāda, ka apmēram 25% pedagogu nāksies zaudēt darbu, tāpēc noteikti jārisina jautājums par viņu sociālo nodrošinājumu. LPS pārstāve arī uzskata, ka modelis ir vairāk vērsts uz finanšu optimizāciju, reizēm piemirstot pašu skolēnu. Visticamāk, ka nepietiks līdzekļu paša mācību procesa nodrošināšanai, un, iespējams, ka naudu nāksies paņemt no tās summas, kas paredzēta skolas administrācijas vajadzībām, vai arī vietvarām nāksies to meklēt savos iekšējos resursos.
«Būs pašvaldības, kuras pieņems lēmumu nodarbināt skolotājus ar zemākām likmēm, lai varētu nodrošināt mācību procesu. To būs iespējams izdarīt, jo pārejas perioda noteikumi paredz, ka vietvaras vēl gadu varēs pārdalīt mērķdotācijas pēc saviem ieskatiem,» teica LPS pārstāve, piebilstot, ka jau tagad vairākums vietvaru šai jomai tērējot 50-60% no sava budžeta, jo valsts sedz tikai vienu trešo daļu no vajadzīgās summas, bet divas trešdaļas - pašvaldības. I. Dundure uzteica valdības lēmumu vēl uz gadu saglabāt finansējumu internātskolām, tomēr LPS rosinot izveidot darba grupu, lai izsvērti un ilgtspējīgi izstrādātu šo mācību iestāžu pastāvēšanas modeli. Priecējot, ka speciālajām skolām nemaina naudas piešķiršanas kārtību, taču rada bažas pirmsskolas izglītības iestādes, jo tām no 2017. gada 1. janvāra no valsts paredzēts tikai 30% finansējums. Līdz ar to, veidojot nākamā gada budžetu, būtu jāmeklē naudas avoti, lai pašvaldības varētu segt iztrūkstošo daļu.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, komentējot sociālo partneru bažas par pedagogu skaita samazinājumu, ieteica nevienam nenodarboties ar sabiedrības biedēšanu un neminēt skaitļus, kuriem nav aprēķinu seguma. «Ja LPS tā runā, tad varu lūgt: lieciet faktus galdā! Mūsu aprēķini ir gluži citi. Jā, viens otrs pedagogs, mainoties skolas izglītības pakāpei vai reorganizējot skolu tīklu, zaudēs darbu, taču tam mēs gatavojam sociālo spilvenu. Pirmspensijas vecuma pedagogiem nebūs problēmu ar pabalstu izmaksāšanu, bet jaunākiem skolotājiem būs visas iespējas iesaistīties mūža izglītības programmās, kurām ir ievērojams Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums,» informēja K. Šadurskis. Lūgts nosaukt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošos ciparus, ministrs vien atzina, ka tie esot ievērojami mazāki, tomēr konkrētus neminēja, atrunājoties ar to, ka IZM nav skolu dibinātāja, tāpēc par skolu tīkla un līdz ar to arī pedagogu optimizāciju jālemj būs pašvaldībām. Ministrija gan soloties palīdzēt vietvarām risināt problēmas, arī Rīgai, IZM piedāvāšot savu galvaspilsētas izglītības iestāžu tīkla attīstības projektu.
K. Šadurskis arī norādīja, ka pašlaik nekādas izmaiņas modelī nav paredzētas, taču esot vienošanās ar sociālajiem partneriem gada garumā veikt monitoringu, un, iespējams, ka pēc tam varēs koriģēt koeficientus un izlīdzināt likmes dažādās izglītības iestādēs. Tāpat viņš pauda cerību, ka pēc skolu tīkla optimizācijas ieekonomētā nauda paliks nozarē - tajā strādājošo algu tālākai paaugstināšanai.