Par absolventu reģistru joprojām daudz nezināmo
No nākamā gada tiks izveidots studējošo un augstskolas absolventu reģistrs – Saeima atbalstīja šādu grozījumu iekļaušanu Augstskolu likumā. Daudzi nozarē strādājošie gan ir neapmierināti ar šādu lēmumu, jo nav skaidrs, kādam nolūkam dati tiks izmantoti. Nav arī atbildes no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) par jaunās funkcijas finansēšanu.
Studējošo un absolventu reģistrs ļaus topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles mērķtiecīgi novērtēt, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā un kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas beigšanas, - tā šāda reģistra izveides nepieciešamību pamato izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Šī informācija došot arī jaunas iespējas budžeta studiju vietu plānošanai, kā arī augstskolu studiju programmu akreditācijai.
IZM skaidro, ka reģistru izveide notiks Valsts izglītības informācijas sistēmas attīstības ietvaros. Tajos paredzēts apkopot un centralizēti uzkrāt datus par augstākās izglītības iestādēs studējošajiem, tajā skaitā tiem, kuri apmaiņas programmu ietvaros studē ārvalstīs, doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kā arī tiks izveidots datu apmaiņas risinājums ar Valsts ieņēmuma dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru, lai iegūtu nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem.
Tādējādi tiks iegūta pilnīga statistikas aina par izglītības procesu Latvijā, uzlabojot izglītības politikas plānošanu un nodrošinot iespēju izsekot, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā atbilst darba tirgus, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām.
Nozarē strādājošie gan saredz vairākus zemūdens akmeņus un uzskata, ka studējošo reģistrs un absolventu reģistrs ir jāvērtē atsevišķi, jo to izveidei ir dažādi mērķi un tie skar atšķirīgas privātpersonu grupas. «Studējošo reģistrs bija jāievieš jau sen, un varu izteikt gandarījumu, ka IZM ir ķērusies pie tā izveides. Ar tā palīdzību ministrija sola iedzīvināt arī diplomu reģistru, kurš šogad nosvinēja desmit gadu kopš iekļaušanas likumā, tomēr dabā tā arī nav ticis izveidots,» teic Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts. No IZM esot saņēmuši solījumus rast atbildes par datu importu no augstskolu datu bāzēm uz studentu reģistru, kā arī par jaunās funkcijas finansēšanu.
Par absolventu reģistru arī pašai ministrijai esot daudz mazāka skaidrība. Līdz šim teju uz visiem augstskolu jautājumiem saņemts viens teikums: par to varēšot izlasīt Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas IZM būs jāizstrādā līdz 1. janvārim.
Līdz ar to reģistra izveides mērķis ir viens liels nezināmais, proti, kādam nolūkam dati tiks izmantoti, kādi dati tiks uzkrāti, kā tiks nodrošināta privātpersonu datu aizsardzība, par kādu laika posmu dati tiks vākti un cik ilgi tie reģistrā tiks glabāti, kam būs pieeja reģistrā iekļautajiem datiem? «Nešaubos, ka ministrija spēs dot atbildes un skaidros savu nostāju arī sabiedrībai. Jāpiebilst, ka arī IZM pārstāvji vairākkārt ir atzinuši, ka absolventu reģistrs diemžēl būs nepilnīgs, jo tajā nebūs iespējams uzkrāt informāciju par absolventiem, kuri strādā vai turpina studijas nākamajā studiju līmenī ārvalstīs,» norāda J. Bernāts.
Liepājas Universitātes rektore Dace Markus šo reģistru izveidi nosauc par «ļoti lietderīgu, jo palīdz sekot līdzi studējošo un absolventu gaitām». Viņa tikai cerot, ka tiem prasītās ziņas neaizskars personas privātumu. Savukārt Latvijas Universitāte (LU) uzsver, ka studējošo reģistrs elektroniski augstskolā pastāv jau no aptuveni deviņdesmito gadu vidus. Visi LU dati par absolventiem jau ir šajā datu bāzē. Tā kā IZM ir izveidojusi studējošo reģistru, būtu tikai loģiski, ja dati par absolventiem no VID nāktu uz šo reģistru un augstskolas varētu saņemt datus no ministrijas, un IZM rīcībā būtu dati par visām augstskolām, kas iegūti pēc viena algoritma un ir salīdzināmi, akcentē LU pārstāve Sabīne Spurķe.