Pedagogu algas piecos gados varētu pieaugt par 220 eiro

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Pedagogi par likmi pašlaik saņem 680 eiro, bet 2022. gadā tie varētu būt jau 900 eiro, sasniedzot šo summu pakāpeniski vairāku gadu laikā, – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais algu pieauguma projekts. Lai šādu kāpumu nodrošinātu, tam papildus valsts budžetā būs jāatrod vairāk nekā simts miljonu eiro. Valdībā šo jautājumu varētu skatīt nākamā gada sākumā, bet, kā un vai vispār šo plānu īstenos, īstas pārliecības nav.

Sagatavotais projekts paredz, ka minimālās algas likmes varētu pieaugt no 2018. gada 1. septembra par 30 eiro, proti, skolotājs par likmi saņemtu 710 eiro pašreizējo 680 eiro vietā. Savukārt 2019. gada 1. septembrī - kāpums būtu vēl par 40 eiro lielāks, sasniedzot 750 eiro. Turpmāko divu gadu laikā šī summa pieaugtu vēl par 80 eiro, un tad tie jau kopumā būtu 830 eiro. Un tad, ja 2022. gada 1. septembrī pie algas pieskaitīs vēl papildus 70 eiro, tad skolotājs par likmi saņemtu 900 eiro.

Lai izstrādātu pedagogu algu palielinājuma grafiku, izveidoja darba grupu, kurā bez Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedalījās arī sociālie partneri un citas ieinteresētās puses. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, kura arī bija šajā grupā, norāda, ka šim dokumentam vēl nav oficiāla statusa. Arodbiedrība par to jau izteikusi ministrijai savus iebildumus, taču nav vēl saņēmusi atbildi, vai tie ņemti vērā vai nē. Saprotams, ka šis esot kompromisa variants, tomēr LIZDA nav apmierināta ar tik lēnu minimālās darba samaksas kāpumu, tāpēc prasīs no IZM straujāku algu kāpumu.

Ministrs Kārlis Šadurskis pats vienmēr runājot par 1000 eiro «uz rokas» kā vēlamo summu, tad nu uz šā fona piecu gadu plāns sasniegt 900 eiro nav nekas liels. Tāpat arodbiedrība pastāvot uz to, ka nav pieļaujama slodzes vienādošana un no tās sekojoša kontaktstundu skaita palielināšana (no 2019. līdz 2022. gada septembrim) vispārējās izglītības pedagogiem līdz 25 stundām, bet profesionālās ievirzes izglītības sportā, mūzikā, mākslā un dejā - līdz 30 kontaktstundām. Tāpat LIZDA rosina straujāk mainīt proporciju pirmsskolas pedagogu darba slodzes noteikšanai, samazinot stundu skaitu darbā ar bērniem līdz 30 stundām jau 2018. gadā septembrī. Tieši bērnudārza pedagogi ir bijuši spiesti izjust vislielāko nevienlīdzību - ne viņiem tāda pati alga par likmi kā vispārējā izglītībā, ne kvalitātes piemaksas, bet noslogojums gan - palielināts līdz 40 stundām.

I. Vanaga piekrīt, ka summas, kas nepieciešamas algu palielināšanai, nav mazas, taču, kā rādot 2017. gada valsts budžeta veidošana, nauda atrodas kā uz burvju mājiena, proti, papildu 20 miljoni eiro tiek sadalīti ar vieglu roku uz visām pusēm. Šādā gadījumā iestāstīt organizācijas biedriem par finansējuma trūkumu esot sarežģīti.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāve Sandra Tukiša atzīst: visiem pedagogiem diez vai būs vienlīdz iespējams pacelt algas. Tas attiecas arī uz skolu vadību, kam ar pašreizējo finansējumu darba samaksai pilnā apjomā nepietiek. Ja vēl direktoram pilna likme iznāk, tad vietnieki bieži vien spiesti apmierināties pat ar pavisam niecīgu slodzi, un tad vienīgā cerība ir pašvaldību piešķirtās piemaksas. Viņa cerot, ka tuvākajos gados netiks noteikta 40 stundu darba nedēļa. Ja tā notiks, tad 900 eiro ir pārāk maz tik lielam darba apjomam. Jautājumu gan visā šajā lietā esot daudz, un tie rodas, jo daudz kas netiek risināts kompleksi. Kā, piemēram, atsauksies jaunais mācību saturs gan uz skolēnu, gan skolotāju noslogojumu. Nav skaidrs, kas notiks ar skolu tīklu un kāda būs ekonomija no tā optimizācijas. Iespējams, ka iegūto līdzekļu apjoms nemaz nebūs tik liels, lai tas būtu jūtams atspaids nozarei, tostarp arī algu celšanai.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure vērš uzmanību tieši uz šo aspektu - ar šo naudu īpaši rēķināties nevar. Viņa vispār vairāk mudinātu pievērsties aprēķiniem, izvērtējot arī avotus, no kuriem pasmelt līdzekļus algu palielinājumam, nevis tikai to ierakstīt tabulās.



Latvijā

21. novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma “Hamās” locekļu aizturēšanai. Jau nākamajā dienā mūsu Ārlietu ministrija paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Benjaminam Netanjahu. Šis paziņojums izsauca asu reakciju sabiedrībā. Taču neviens (!) politiķis neuzsāka diskusiju par šo absurdo situāciju. Kāpēc?

Svarīgākais