Otrajā raundā "Melnā Kārļa" pretinieks būs rafinētāks

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis cīņā par latviešu valodas ieviešanu krievvalodīgajās skolās jau guvis rūdījumu un iesauku Melnais Kārlis. Arī turpinot pirms 13 gadiem aizsākto, pretstāve ministram būs, un tā solās būs rafinētāka, taču ne tik demonstratīvi spīva kā 2003. un 2004. gadā.

Jau vēstīts, ka koalīcijas sadarbības padome vienojusies par pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajos bērnudārzos un skolās. Ministram mēneša laikā jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likuma grozījumi, kas nepieciešami šīs reformas ieviešanai.

Nesagatavotu nepārsteigs

Pirms 13 gadiem, A. Šadurskim esot izglītības un zinātnes ministram, ar likumu noteica, ka krievvalodīgo skolās 60% mācību vielas būs jāpasniedz valsts valodā, bet 40% drīkstēs turpināt pasniegt krievu valodā, tas izraisīja plašu protestu un mītiņu vētru. Cīņu pret šo likumu zem Krievu skolu aizstāvības štāba karoga vadīja tolaik Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) sevi dēvējošā partija, kas pašlaik pazīstama ar Latvijas Krievu savienības vārdu.

Arī tagad K. Šadurskis ir gatavs līdzīgiem masu protestiem. «Es rēķinos, ka būs politiski motivēti protesti pret mācībām latviešu valodā,» saka ministrs. Pilnībā kapitalizēt šo reformu izglītībai valsts valodā iebilstošie spēki pirms nākamā gada rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām pilnībā gan nevarēs. Premjerministrs Māris Kučinskis apņēmies ar šo jautājumu tikt galā ne vēlāk kā līdz nākamā gada martam, kad līdz oficiālās priekšvēlēšanu kampaņas sākumam būs jāgaida divi mēneši.

Pretestība būs

Un kampaņas pret šo ieceri būs. Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, kurš savulaik vadījis Krievu skolu aizstāvības štābu, informē, ka organizācija, kas pārdēvējusies par Štābs 21, tuvāko dienu laikā nāks klajā ar publisku protestu un informāciju par iecerētajām akcijām.

«Biedru vidū ir skepse attiecībā uz masu protesta akcijām, bet vairums mūsu kolēģu tomēr sliecas, lai tādas būtu. Taču mēs neaprobežosimies tikai ar šādām akcijām. Divreiz vienā upē iekāpt nevar,» dodot mājienu par rafinētāku protesta veidu ieviešanu, saka M. Mitrofanovs. Viņš uzskata, ka, aprobežojoties tikai ar masu protestiem, tiks liets ūdens uz Vienotības un Nacionālās apvienības, kas tiecas sadalīt nacionāli noskaņoto elektorātu, priekšvēlēšanu kampaņu dzirnavām.

Arī Latvijas Krievu savienības līdere, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka sola, ka pretestība koalīcijas iecerei būs noteikti, taču tā nekopēs 13 gadus vecos notikumus. «Uzskatu, ka nekas nevar atkārtoties, bet atbilde, piemērota tagadējai situācijai, protams, būs,» sola T. Ždanoka, vienlaikus paužot nožēlu, ka aktīvākie štāba dalībnieki ir izbraukuši no valsts. Jāatgādina, ka no Latvijas savulaik tika izraidīts štāba aktīvists Aleksandrs Kazakovs, kas vienlaikus bija arī Krievijas Valsts domes deputāta Dmitrija Rogozina palīgs.

Brīdina par neizdošanos

Par to, ka iecerētā reforma var radīt masu protestiem piemērotu augsni, ir pārliecināts arī Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš pirmās reformas laikā parlamentā bija ievēlēts no to neatbalstošās PCTVL saraksta. «Es biju pret voluntāru piespiešanu,» par tā laika notikumiem saka politiķis.

J Urbanovičs uzskata, ka arī tagad latviešu valodas «uzspiešana» nenesīs cerētos rezultātus, bet var radīt negatīvas sekas gan ekonomikā, gan iekšpolitikā. «Krievvalodīgos protestiem gatavina abas radikālās puses. Viena radikāla kustība rada pretēju rīcību. Viņi var būt gatavi tādiem pašiem protestiem,» brīdina J. Urbanovičs.

Politiķis uzskata, ka valstij jāizvērš diskusija, lai visi krievvalodīgie saprastu, ka personai, zinot tikai latviešu valodu, jāspēj uzdot jautājumus un valsts valodā saņemt atbildes jebkurā dzīves situācijā. «Latviešiem tas nešķiet diskusijas vērts objekts, bet joprojām ir cilvēki, kuriem tas nav pašsaprotami,» saka J. Urbanovičs, kurš liek noprast, ka Saskaņa neatbalstīs šobrīd tikai ieskicēto K. Šadurska plānu.

***

VIEDOKĻI

Daniels Pavļuts, partijas Kustība PAR priekšsēdētājs:

- Latvijas tautu šķeļ nevis mācību valoda, bet gan bērnu sadalīšana «latviešu» un «krievu» skolās, kas turpina atražot nošķirtas kopienas. Visiem bērniem jāmācas vienās skolās, kurās mācības pamatā notiek latviešu valodā. Mazākumtautību bērni var mācīties dzimto valodu, kultūru un vēsturi dzimtajā valodā, bet visiem bērniem ir jābūt iespējai vairākus priekšmetus apgūt divās valodās. Ir nevis jāizskauž citas valodas no izglītības, bet gan jānodrošina vienlīdz labi izglītības rezultāti un iespējas visu tautību bērniem.

Filips Rajevskis, politologs:

- Visi mēģina atcerēties, cik forši pirms 13 gadiem tos jauniešus sakurbulēja. Šo gadu laikā, lai kā mēs to kritizētu, tā valodas lieta ļoti tālu gājusi uz priekšu, un sāpju slieksnis jauniešiem, kas latviešu valodu nu jau zina daudz labāk, ir mainījies. Bet Nacionālā apvienība var veicināt situācijas eskalāciju, ja gribēs panākt, ka uzreiz gan bērnudārzos, gan skolās mācības notiek tikai latviešu valodā.