Kārlis Šadurskis: Ar investīcijām no civilizētas pasaules kompānijām varam izdarīt daudz vairāk nekā tikai ar valsts

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Vēl pērnā gada nogalē koalīcijas vairākums pretēji “Konservatīvajiem” uzskatīja, ka Latvijai nav nepieciešams savs sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis. Kad Krievija iebruka Ukrainā, situācija momentā mainījās: jāatsakās no Krievijas gāzes un jāveido sašķidrinātās gāzes terminālis.

Pašlaik tiek lēsts, ka Latvijas teritorijā terminālis varētu sākt strādāt ja ne nākamgad, tad 2024. gadā. Taču koalīcijai vēl jāvienojas, kur to būvēt. Izskatītas tiekot vairākas termināļa dislokācijas vietas, bet vispiemērotākās būtu Rīgas osta un no Inčukalna pazemes gāzes glabātavas netālu esošā Skulte. Pēdējo jau kopš 13. Saeimas pirmajiem darba mēnešiem aizstāv “Konservatīvie”.

“Jauno Vienotību” pārstāvošais premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka termināļa būvē valstij jāiesaistās pēc iespējas mazāk, lielāko daļu izdevumu un īpašumtiesības nododot privātajam investoram.

Ne visi parlamentārieši atbalsta šādu nostāju, taču premjera partijas biedrs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā strādājošais Kārlis Šadurskis uzskata, ka, piesaistot privāto kapitālu, valsts ieguvums būs lielāks.

Kāpēc LNG terminālis Latvijā būtu jāceļ ar pēc iespējas mazāku valsts dalību, vai nebūtu drošāk, ja šāda infrastruktūra - tāpat kā “Latvenergo” - piederētu valstij?

Varbūt, bet es neesmu valsts kapitālisma piekritējs. Ja mums ir pietiekami diversificēta investīciju bāze un kompānijas nenāk no toksiskām valstīm, tad ar investīcijām no solīdām kompānijām no civilizētās pasaules varam izdarīt daudz vairāk nekā tikai ar valsts.

Kurā vietā jaunajam terminālim, jūsuprāt, vajadzētu atrasties - Rīgā vai Skultē pie pludmales?

Vispirms pakāpsimies drusciņ atpakaļ. Sākumā radās iespaids, ka mums šis terminālis varbūt nav vajadzīgs, ka pietiek ar Klaipēdu un ar potenciālo peldošo termināli Paldisku ostā. Bet Somijas patēriņš vien summāri ir visas trīs Baltijas valstis kopā. Un cik var saprast no tām attiecībām, kas veidojas starp Lietuvu un Poliju, tas vads strādās Polijas virzienā.

Piedevām ir vēl viena maza problēma, lietuviešiem nav krātuves, tā ka liekas, mēs esam ideālā situācijā ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka mums terminālis ir vajadzīgs.

Jautājums, vai tā ir Skulte, kur ir vistaisnākais ceļš uz Inčukalnu, vai Rīgas osta, kur infrastruktūra jau ir, tikai jāpielāgo. Tur tikai tehniskā ekspertīze vajadzīga.

Visticamāk, ka tas ir peldošais termināls Skultē. Un nav tā, ka Skultē ir ieinteresēts tikai viens investors. Tiesa, viena no koalīcijas partnerēm atbalsta vienu konkrētu investoru un Skulti.

Vai Latvijai Paldisku termināļa būvniecībā vajadzētu iesaistīties finansiāli, kā to ir rosinājusi Igaunija?

Tā ir ļoti vienkārša aritmētika, iesaistoties projektā, mums ir nepieciešams līgums par tālāko resursu sadali, un, ja bilance mums ir pozitīva, kāpēc ne. Un atkal tas var būt gan privāts investors, gan valsts nauda. Galvenais, lai saldo ir pozitīvs.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais