RSU rektora amata pretendents Aigars Pētersons atklāj savu redzējumu par augstskolas attīstību

Saruna ar bērnu ķirurgu, profesoru, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora amata kandidātu Aigaru Pētersonu.

- Kas bija galvenie iemesli, kuri pamudināja jūs kandidēt uz RSU rektora amatu?

- Esmu RSU gan studējis, gan strādājis no savas pirmās darba dienas jau 34 gadus. No jaunākā pasniedzēja līdz profesoram, katedras vadītājam, dekānam. Esmu bijis šajā laikā arī administratīvā darbā. Esmu aktīvs cilvēks, bērnu ķirurgs, vienmēr virzīts uz rezultātu.

- Tie vairāk ir iemesli, kāpēc jūs derat šim amatam, bet ko jūs tieši gribētu mainīt? Kādus uzlabojumus ieviest?

- Sākšu ar to, ka jūtos kā esošās komandas loceklis. Ja būtu atbraucis no Amerikas, tad man būtu pilnas tiesības visu to, kas notiek RSU, kritizēt. Tā kā jūtos RSU patriots un RSU komandas loceklis, tad redzu mūsu augstskolu kā lielu kuģi. Ir kapteiņtiltiņš, uz kura stāv kapteinis, ir komanda, un ir ļoti daudz kuģa pasažieru. Šie pasažieri ir studenti, zinātnieki, pasniedzēji, atbalsta personāls utt. Pēc likuma kuģim ik pēc desmit gadiem ir jāmainās kapteinim. Manuprāt, šai kapteiņa maiņai ir jābūt tādai, lai kuģis neapgāztos, nesamainītu savu kursu un kuģa pasažieri justos mierīgi un droši, domājot par nākotni.

- Kas konkrēti būtu jāuzlabo?

- Manas filozofijas pamatā ir cieņpilna sadarbība. Ko tas nozīmē? Ir studenti un pasniedzēji. Bija kāds brīdis, kad pasniedzēji uzskatīja, ka viņi ir kaut kas pārāks nekā mūsu sadarbības partneris - students. Uzskatu, ka jābūt ciešai sadarbībai un visam studiju procesam ir jābūt centrētam uz studentu. Students nosaka to produktu, to kvalitāti, kādu viņš gribētu saņemt. Konkurētspējīgu, ar izmantojumu darba tirgū. Otra lieta - zinātnieki un akadēmiskais personāls. Pirmie taisa zinātni un pēta, otrie studentiem māca. Uzskatu, ka arī starp šīm grupām sadarbība var būt ciešāka.

- Varbūt varētu konkrētāk?

- Latvijā ir ļoti daudz studiju programmu. Daudzi simti. Kā nesen tika norādīts Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par augstāko izglītību, daudzas no tām neatbilst kvalitātes prasībām. Svarīgs kvalitatīvais indekss ir - cik studentu ir uz vienu pasniedzēju? Latvijā vidēji - 31. Mūsu augstskolā šobrīd - 13,6. ES attīstītākajās universitātēs ir ap 12. Mans priekšlikums - studentu un pasniedzēju attiecība ir 12, veselības aprūpes programmās - 10. Tas nozīmē ciešāku saikni ar pasniedzēju. Vairāk kontaktstundu, vairāk prakses, kas vērsta uz prasmju un kompetenču attīstību. To nevar apgūt milzīgā grupā, kurā ir 30, 50 vai 70 studentu. Studiju programmām jākļūst praktiskākām. Viena lieta ir mācīties no grāmatas, cita, izmantojot priekšrocības, kuras dod modernā zinātne. Nākamais - studentu, rezidentu, doktorantu darba dienas pārskatīšana, lai apmācība nebeigtos brīdī, kad beidzas nodarbība, un jau divos, trijos dienā visi ir «zaļā pļavā». Mans koncepts balstās uz to, ka lielajās universitātes slimnīcās tiek veidoti kampusi, tā saucamie studiju centri. Tās ir mācību telpas, bibliotēka, interneta pieejas, arī kopmītnes. Šāds kampuss jau ir sākts veidot Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Biju vizītē pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājas, pats esmu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā valdes loceklis, un šādi kampusi tiks izveidoti arī šajās slimnīcās. Tur paralēli teorētiskajai apmācībai būs visa klīniskā apmācība. Iespējams, diennakts režīmā. Arī sestdienā un svētdienā. Tur būs iespējas apgūt klīnisko disciplīnu simulācijas. Tie ir speciāli veidoti manekeni, procesu fantomi, mulāžas.

- Jau tagad studenti iziet apmācību slimnīcās, un nesen tika atvērts speciāls simulāciju centrs.

- Jā, fantastisks Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs Anniņmuižas bulvārī 26.

- Kas mainās?

- Studenti ātrāk nonāk klīniskajā vidē, bet šī mācīšanās (manipulācijas) nenotiek uz dzīviem cilvēkiem. Katrā šajā slimnīcā ir sava specifika. Anniņmuižas bulvārī nav specifikas. Tur ir bāzes iemaņu veidošana, bet drošā un simulētā vidē, kur katru manipulāciju var izkopt, to atkārtojot daudzas reizes.

- Studentu skaita samazināšana uz vienu pasniedzēju un arī šo kampusu veidošana prasa papildu finanšu resursus.

- Finanšu jautājums ir ārkārtīgi aktuāls. Mūsu augstskolā mācās aptuveni 9000 studentu, no tiem vairāk nekā 20% ir ārvalstnieki. Vairums no attīstītajām ES valstīm - 46% no Vācijas, otra liela daļa no Skandināvijas, pēdējā laikā arī no Itālijas, Portugāles, Spānijas utt. Šie ārvalstu studenti atnes RSU ievērojamus finanšu līdzekļus. Gada laikā šis finansējums pieaug par 6%. Jau šobrīd no RSU kopējā budžeta vairāk nekā 50% veido pašu pelnītie līdzekļi. Mēs baidāmies no RSU pārkaršanas. Tas nozīmē, ka mēs turpmāk uzņemsim tik daudz ārvalstu studentu, lai tas būtu līdzsvarā ar RSU infrastruktūru un docētāju kapacitātes pieaugumu. Pēdējo piecu gadu laikā ārvalstu studentu skaits ir divkāršojies. Tajā pašā laikā docētāju skaits ir pieaudzis par 18%. Mēs nesamazināsim uzņemamo ārvalstu studentu skaitu, bet to arī nepalielināsim. Mēs stabilizēsim un uzlabosim mūsu infrastruktūru, pabeigsim visus deviņus iesāktos celtniecības objektus, atvērsim jaunas darba vietas vecāko gadu rezidentiem, doktorantiem, doktoriem, lai varētu uzlabot docētāju kapacitāti, jo vienā brīdī, palielinot ārvalstu studentu skaitu, varam pazaudēt kvalitāti. Lai nezaudētu kvalitāti, finanšu resursus ieguldīsim infrastruktūras attīstībā un docētāju bāzes nostiprināšanā. Ārkārtīgi būtisks jautājums ir par praksēm. Svarīgi, lai izglītība gan sociālajās, gan veselības aprūpes programmās nebūtu atrauta no darba tirgus prasībām. Mums jābūt pārliecinātiem, ka RSU studenti būs pieprasīti darba tirgū. Tāpēc mēs regulāri anketējam darba devējus, studentus, analizējam iegūtos datus un studiju programmās veicam nepieciešamos uzlabojumus. Šobrīd notiek aktīva mūsu darbības internacionalizācija. Pie mums brauc ārzemju zinātnieki, viesprofesori, kuri vada šeit savus lekciju ciklus, vada praktikumus un piedalās ar savu zinātnisko pienesumu. Mēs skatāmies vēl tālāk. Ne tikai ārvalstu studenti brauks uz ārvalstu klīnikām praksēs, bet arī Latvijas studenti brauks.

- Kāds ir RSU diploma prestižs ārzemēs? Kā RSU beidzējiem iet turienes darba tirgū?

- Mūsu augstskolas prestižs ir ļoti augsts. RSU diploms ir derīgs visās ES dalībvalstīs. Mūsu kvalitāti apliecina arī noturīgais ārvalstu studentu pieplūdums no ES valstīm.

- Derīgs ir viena lieta, bet iegūt darbu augstākā līmeņa klīnikā pavisam kas cits.

- Mēs šo situāciju monitorējam. Ar ārvalstniekiem nestrādājam pirmo gadu un redzam, ka viņi ļoti sekmīgi atrod savu vietu darba tirgū. Mēs nezaudējam kontaktus ar mūsu absolventiem, kuri strādā ārzemēs. Atsauksmes par viņiem ir vislabākās. Kāpēc vāciešiem ir interesanti ar mums sadarboties? Tāpēc, ka turienes lielās slimnīcu ķēdes kļūst par apmācību slimnīcām universitātēm, arī mūsu universitātei. Saņemot šos studentus praksē, viņi redz, kuri ir spējīgākie, iesaista pie sevis rezidentūrā, tādējādi atlasot sev turpmākos darbiniekus. Viņiem trūkst darbinieku, tāpat kā mums slimnīcās.

- Mums šis darbinieku trūkums īpaši aktuāls ir reģionos, un ir dažādi priekšlikumi, kā RSU absolventus piesaistīt reģionālajām slimnīcām. Kā jūs redzat šīs problēmas risinājumu?

- Atbilstoši Veselības aprūpes stratēģiskās attīstības plānam ir septiņas lielās reģionālās slimnīcas, kas ir mūsu partneri un atslēgas punkti. Jau šodien mums ir kolosāla sadarbība ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Ir noslēgts sadarbības līgums ar Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu Ventspilī. Līgumu grib Liepāja, arī Valmiera. Tas nozīmē, ka šādi reģionālie kampusi tiek veidoti arī šajās septiņās reģionālajās slimnīcās. Tur būs pētniecības bāze, un redzu, ka maisam gals ir vaļā. Uz reģionālajiem centriem visbiežāk brauc cilvēki, kuri šajos reģionos ir dzīvojuši. Reģionālās slimnīcas slēdz ar studentiem līgumus un maksā rezidentiem stipendijas. Mums ir 101 līgums ar reģionālām slimnīcām par rezidentu izglītību. Tie nav griesti. Ja būs 400 līgumu, tad viss būs kārtībā. Tas ir tikai sākums, kas ir panākts dažu gadu laikā.

- Cita problēma ir tā, ka daudzi studenti, kuri par valsts budžeta līdzekļiem ir ieguvuši izglītību, pēc studiju beigšanas aizbrauc strādāt uz ārzemēm.

- Tas ir globāls jautājums, jo arī Vācijā mediķi aizbrauc uz Kanādu, no Kanādas aizbrauc uz ASV. Jauni cilvēki ir mobili un redz, kur ir labvēlīgāki nosacījumi. Likums paredz, ka šādam kolēģim budžeta finansējums ir jāatmaksā. Jāatzīst, ka lielākoties ar šo atmaksu nav problēmu un tikai retos gadījumos ir jāiesaista tiesu izpildītāji, lai naudu atgūtu.

- Katru gadu absolventu skaits ir lielāks nekā vietu skaits rezidentūrā. Līdz ar to sanāk, ka daļa studentu ir it kā mācījušies pa tukšo, jo par pilnvērtīgu ārstu var kļūt tikai pēc rezidentūras beigšanas.

- Pēdējo divu gadu laikā situācija ir krasi uzlabojusies, un jau šobrīd mēs saņemam tik rezidentūras vietu, cik tas nepieciešams Latvijas darba tirgū. Atsevišķās specialitātēs mēs pat nevaram šīs rezidentūras vietas aizpildīt. Tās ir specialitātes, kuras ir stresa pilnas, vāji apmaksātas un kur nevar organizēt privātprakses.

- Kādas redzat RSU nākotnes prioritātes?

- Ļoti svarīga ir pētniecība. Visai mūsu apmācības sistēmai jābūt balstītai uz pētniecību. Nenostādot pētniecību ļoti labā Eiropas līmenī, attīstīties būs grūti. Ir ieguldīti lieli ES struktūrfondu līdzekļi šīs pētnieciskās kapacitātes paaugstināšanai. Arī RSU pati finansē daudzas zinātniskās tēmas.

- Vai varat nosaukt tēmas, kurās esat specializējušies un kuru pētniecībā RSU ir sasniegusi augstāko līmeni? Kuras tēmas ir jūsu īpašais lepnums?

- RSU panākumu atslēga ir tā, ka mums ir divi lieli studiju bloki - veselības aprūpes un sociālo zinātņu bloks. Mūsu stiprā puse ir specialitātes, kur abi šie bloki mijiedarbojas. Piemēram, juridiskā zinātne medicīnas aprūpē. Tā ir jauna niša, kur veidojam jaunas programmas, jaunas pētījumu tēmas doktorantiem. Pacientu tiesības, mediju komunikācija un veselības aprūpe. Mūsu veiksmes stāsts ir vadības zinātne veselības aprūpē, kur ir licencēta doktorantūras programma. Kolēģi cenšas iziet šo apmācības kursu, lai kļūtu par spēcīgiem jaunajiem slimnīcu vadītājiem. Daudzi slimnīcu vadītāji ir ārsti, bet viņiem trūkst vadības zināšanu.

- Dažkārt izskan skepse, kāpēc medicīnas novirziena augstskolai piekabināts klāt vēl sociālais virziens - sociologi, politologi utt.

- Sen jau tā vairs netiek uzskatīts. Tas ir kā cilvēkam ar divām lielām kājām, kur abas kājas ir vienādi stabilas.

- Tātad sociālā virziena lomas mazināšana un lielāka specializācija veselības aprūpē nenotiks?

- Tieši otrādi. Ir jāstiprina abas kājas, un redzu, ka valsts ir nepelnīti aizmirsusi sociālās zinātnes. Mums nekad nav bijušas valsts budžeta vietas sociālajās studiju programmās. Reflektanti paši maksājuši šīs augstās studiju maksas. Tajā pašā laikā konkurss uz sociālo studiju vietām ir bijis lielāks nekā valsts universitātēs, kur ir budžeta vietas. Vēl vairāk. Lielās augstskolas nespēj aizpildīt savas budžeta vietās, bet mēs cīnāmies brīvajā tirgū. Kāpēc reflektanti nāk pie mums? Viņi nāk uz kvalitāti.

- Neviena no Latvijas universitātēm pasaules augstskolu reitingu augšgalā neierindojas, bet zināma konkurence starp Baltijas augstskolām pastāv. Kādu sev nosakāt mērķi šajā reitingu tabulā?

- Mūsu mērķi ir ļoti ambiciozi. Jau piecus, sešus gadus piedalāmies šajās reitingu cīņās un esam izanalizējuši šo reitingu sastāvdaļas. Mums nepieciešams uzlabot divas lietas. Studentu skaits. Mums šobrīd ir 9000 studentu. Vajadzētu būt 10 000. Mēs nevaram mākslīgi uzpumpēt ārvalstnieku skaitu, jo infrastruktūra ir jāattīsta, lai noturētu kvalitāti. Kur redzam trūkstošo tūkstoti? Sociālo zinātņu un integrētajās programmās. Mēs veidosim lielus institūtus. Piemēram, Nacionālās drošības institūtu vai Iekšpolitikas pētniecības institūtu, vai Ekonomikas izpētes institūtu, līdzīgi kā šodien strādā Ārpolitikas institūts, kuru vada mūsu profesors Andris Sprūds. Otra lieta - pētniecība, par ko jau runāju. Mūsu mērķis, lai mūsu pētniekiem būtu tāda bāze, tāda infrastruktūra, lai mēs varētu saražot nevis 200 starptautiski citētu publikāciju, kā tas ir šodien (pirms dažiem gadiem bija tikai 60), bet trijos gados - 300. Ja mums būs studentu skaits un augsts pētniecības līmenis (starptautiski citētas publikācijas), tad būsim tikpat augstā vietā kā Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte un augstāk.

- Kā domājat to sasniegt?

- Mēs veidosim zinātnes atbalsta komandas. Plaša integrācija starp akadēmiskām struktūrām (katedrām) un zinātniskajiem institūtiem. Mums ir kolosāla infrastruktūra zinātnes centrā Kleisti - lielas ēkas, institūti, par miljoniem nopirkta aparatūra. Mūsu uzdevums ir veicināt šos pētījumus. Mums ir arī Onkoloģijas institūts. Mēs palīdzēsim šīm zinātnieku grupām rakstīt projektus. Lai izsistos Eiropā, ir jābūt kādam, kurš palīdz uzrakstīt projektu. Zinātnieks to nedara, praktiķis - ārsts to nedara. Mums ir cilvēki, kuri raksta projektus. Otrais. Mēs palīdzēsim ar statistiku, jo statistiskā datu apstrāde ir viena no vājajām pozīcijām. Statistiķi tiks integrēti šajās zinātnieku grupās. Trešais - angļu valoda dažreiz ir problēma. Mums ir speciāls kurss docētājiem, kuriem tiek nodrošināta angļu valodas pasniegšana par velti, par RSU līdzekļiem. Līdz ar to viņi kļūst konkurētspējīgāki un saņem lielāku algu. Vēl pēdējais «zilonis», uz kā balstīsies mūsu attīstība - internacionalizācija. Palielināsim ārvalstu profesoru skaitu, kuri strādā ar mūsu studentiem ilgāk par sešiem mēnešiem. Profesori, kuri atbrauc un nolasa lekcijas uz dažām dienām, tā nav problēma. Mums ir vieszinātnieki, kuri šeit strādā pusgadu un ilgāk. Mēs viņiem maksājam konkurētspējīgu atalgojumu. Mēs gribam šos ārvalstu profesorus pat līdz 15-20% no visiem pasniedzējiem visos līmeņos, ieskaitot mūsu vietējo studentu apmācībā.