Tā kā pašvaldības nereti visai formāli piegājušas skolu tīkla sakārtošanai un tikai 18 vietvarām izdevies ietaupīt no izglītības iestāžu slēgšanas vai reorganizācijas, solītais pedagogu algu pieaugums varētu izpalikt, – tādas bažas paudis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Pašvaldības iebilst.
Skolu tīkla sakārtošana ļāvusi ieekonomēt vien 0,5% no pedagogu darba samaksai paredzētās mērķdotācijas. Provizoriski rēķinot, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lēš, ka tādējādi kopējā kasē nonāks ap 1,5 miljoniem eiro. Pieskaitot no valsts budžeta vēl tikpat, summa būs par mazu, lai varētu pildīt pedagogiem doto solījumu celt algas atbilstoši paredzētajam grafikam.
IZM pārāk optimistiski skatās uz to, cik naudas varēs ietaupīt no skolu reformas, it īpaši tāpēc, ka joprojām ir spēkā princips «nauda seko skolēnam», kas ir maza motivācija pašvaldībām, uzskata Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams. Ventspils novads, kurš ir viens no retāk apdzīvotajiem, patlaban nesaskatot nekādas iespējas vēl vairāk likvidēt izglītības iestādes. Kopš tā izveides jau slēgtas četras, bet atlikušās astoņas, no kurām četras ir mazas, pārklāj pietiekami lielus attālumus. Tā Ances pamatskolai, kurā mācās 60 bērnu, tuvākā skola ir 20 kilometru attālumā, turklāt pa sliktu grants ceļu. «Skolu slēgšana atsaucas uz skolēnu pārvadāšanu, un visa ieekonomētā nauda aiziet ceļu izdevumos un autobusu uzturēšanā. Tad jau mums vajadzīga vesela autobāze!» uzsver G. Mačtams, piebilstot, ka arī pamatskolu pārvēršana par sākumskolām nav nekāds ieguvums, jo 7.-9. klašu audzēkņi tāpat jāved uz citu skolu.
Daugavpils novada Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Aivars Rasčevskis ir pārliecināts: tā ir jābūt, ka pašvaldība aizstāv savas skolas un lēmumus pieņem, septiņreiz nomērot. IZM pārmetumi par formālu pieeju ir nevietā, un tādējādi tā grib izbraukt uz vietvaru rēķina, noveļot atbildību par pedagogu algu grafiku uz to pleciem. Ieguvumi no skolas slēgšanas? Kaut vai viens piemērs: novads pērn slēdzis Nīcgales skolu, kas bija citas izglītības iestādes struktūrvienība. Palielā ēka, kurā vēl atstāta pirmsskolas grupiņa, tāpat jāapsaimnieko. Arī tad, ja dārziņa tur nebūtu, nāktos apkurināt, jo tur darbojas sporta zāle, ko izmanto apkārtnes iedzīvotāji. Un kur tad vēl bez darba palikušie pedagogi un tehniskie darbinieki - arī par viņiem pašvaldībai jārūpējas.
Ilūkstes novadā nule ir pieņemts lēmums reorganizēt četras skolas, paliekot tās «zem viena jumta» (šāda veida optimizāciju ministrs nodēvējis par formālu, jo neviena reāli netiek slēgta). Tā darīt dome izlēmusi, lai tomēr saglabātu šīs mācību iestādes, jo demogrāfijas rādītāji nav tik kritiski, lai tās likvidētu, skaidroja Ilūkstes novada Izglītības un kultūras komitejas vadītājs Artis Simanovičs. Jā, lielas ekonomijas neesot, tomēr nedaudz būs - kaut vai uz administrācijas izdevumiem.
Arī Preiļu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Juris Želvis nepiekrīt tam, ka pašvaldības formāli izturas pret skolu tīkla sakārtošanu. Šogad novads pieņēmis divus lēmumus par skolu slēgšanu, un tie pieņemti smagās diskusijās. Slēgt pēc principa - lai tikai algas paaugstinātu pārējiem pedagogiem - nekādā ziņā negribot. «Ekseļa tabulas nekad nav labākais modelis - it īpaši, ja aiz tiem pazūd cilvēki. Sak, nogriežam 15 līdz 20%, lai pārējiem tiek nauda. Katrs gadījums ir individuāls, un par to jālemj tālredzīgi. Un vēl - ka tikai visu slēdzot, nebūs jāslēdz arī ceļš uz konkrēto vietu,» secina J. Želvis.
Alūksnes novadā izglītības iestāžu optimizācijas programma līdz 2020. gadam tiekot īstenota soli pa solim. Tas ir pašvaldības lēmums, nevis tāpēc, ka IZM tā grib. Slēdzamās un reorganizācijas iestādes jau laikus informētas par to nākotni, nevis dažus mēnešus līdz 1. septembrim, teic Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis. Viņš domā, ka katrs novads ir unikāls: kas der Alūksnei, neder citiem, tāpēc ar vienu olekti visu mērīt nedrīkst. Tomēr visā šajā lietā tiekot aizmirsts viens: vecāki izvēlas saviem bērniem skolas - pat ja tās ir ļoti tālu no dzīvesvietas.