Izglītības reforma paredz, ka no 2021. gada 1. septembra vispārējā vidējā izglītība būs jāapgūst tikai latviski un arī pamatskolā mainīsies valsts valodas proporcijas. Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, pedagogiem plānoti atbalsta pasākumi – gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Daļa vietvaru jau tagad iezīmējušas savu finansējumu šim mērķim.
Rīgas dome valsts valodas nostiprināšanai no savas kabatas atvēlējusi 60 000 eiro.
Jelgavā, kurā ir trīs mazākumtautību skolas, jau tagad apzināts, cik lielam pedagogu lokam vajadzēs papildu kursus. «Faktiski strādājam sistemātiski un regulāri, lai skolotāji būtu labi latviešu valodas lietotāji. Uzskatu, ka metodiskā palīdzība ir pietiekama, jāstiprina tikai valodas lietojums,» skaidroja Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Lai tas tiktu darīts, jūnijā pedagogiem no pašvaldības resursiem piedāvās kursus, ko rīkos pa mācību priekšmetu grupām, liekot akcentu uz terminu apguvi.
Rīgas dome valsts valodas nostiprināšanai no savas kabatas atvēlējusi 60 000 eiro. Tāpat projektu konkursā Latviešu valodas zināšanu pilnveidošana profesionālo pienākumu veikšanai iegūto finansējumu tērēs latviešu valodas pilnveidošanas kursu rīkošanai noteiktām mērķa grupām. Atbalstu šajā jomā jau tagad sniedzot Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā izveidotie bilingvālās izglītības centri.
Daugavpilī patlaban tiekot veikta aptauja, lai noskaidrotu, kādas ir mazākumtautību skolu vajadzības. Tām līdz 1. jūlijam jāizstrādā projekti pārejai uz mācībām valsts valodā. Izglītības pārvalde iedevusi kritērijus, lai vieglāk būtu tos sagatavot, un, tos apkopojot, taps «pamatīgs dokuments». «Gribam jau no 1. septembra saprast, kam un kas būtu nepieciešams,» norādīja Daugavpils izglītības pārvaldes metodiķe bilingvālās izglītības jautājumos Silvija Mickeviča. Pašlaik gan pašvaldība neplānojot ieguldīt savu finansējumu, jo cerot, ka pietiks ar Latviešu valodas aģentūras piedāvātajiem kursiem un līdzekļiem, ko piešķirs valsts.
Rēzekne neko no savas kabatas neplāno tērēt, jo Izglītības un zinātnes ministrija esot solījusi, ka nauda šim mērķim būs. Šobrīd nekādas aptaujas neesot veiktas, vien nodota ziņa skolu direktoriem, lai apvaicā skolotājus, kam būs vajadzīgi kursi, teica Rēzeknes izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings. Viņš piebilda, ka šobrīd Rēzeknes skolas apsekojot Valsts valodas inspekcija, un arī tās sniegtā informācija palīdzēs saprast situāciju.
Rēzeknes novadā ir jau skaidrs, ka palīdzība būs nepieciešama 31 skolotājam no četrām skolām. Pamatā tie ir dabaszinību un eksaktie priekšmeti, vēsture un sociālās zinības, kā arī informātika, sacīja Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Viņš uzskata, ka papildu naudu no pašvaldības budžeta tas neprasīs, pietiks ar valsts sniegto atbalstu.
Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne akcentē: ja strādā skolā, ar to ir jārēķinās, ka valsts valoda jāzina tādā līmenī, lai var mācīt savu priekšmetu. Ja trešā valsts valodas prasmes pakāpe ir un kursus arī regulāri ir bijusi iespēja apmeklēt, tad kādi vēl īpaši pasākumi pašvaldībai būtu jādomā? Viņa arī uzsvēra, ka no 2020. gada novadā paliek tikai viena vidusskola - ar latviešu valodas mācību valodu, tā ka tas ir vēl viens solis ceļā uz reformas īstenošanu.
Ogres novadā, kur tikai Jaunogres vidusskolā ir mazākumtautību programmas, problēmu ar latviešu valodu nav. Tā bija viena no pirmajām mācību iestādēm, kas sāka strādāt bilingvāli, turklāt tajā palielinās to pedagogu skaits, kas beiguši latviešu skolas, norādīja Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs. Tā kā šīs skolas direktore ļoti pievērš uzmanību valsts valodas apguvei, daudzi pamatskolas beidzēji izvēlas tālāk mācīties Ogres vidusskolā vai Ogres valsts ģimnāzijā.
Jāatgādina, ka valsts pedagogu atbalsta pasākumiem plāno kopumā tērēt 3,6 miljonus eiro, tāpat Eiropas Savienības fondu piešķirtie 3,3 miljoni eiro paredzēti kursiem apmēram 8000 skolotājiem, kuri strādā mazākumtautību izglītības programmās vai lingvistiski neviendabīgā vidē.