Jaunais kompetencēs balstītais mācību saturs, ko skolā sāks ieviest jau šogad (sešgadīgajiem), raisījis daudz diskusiju. Latvijas Universitātes (LU) vadībzinātņu doktors Andrejs Mūrnieks ir izanalizējis šo dokumentu no mazliet neparasta rakursa – izvērtējot sasniedzamo rezultātu aprakstā lietotos vārdus, īpašu uzmanību pievērsis tikumiem un vērtībām.
Izrādās, ka tajā ir vārdi, kas minēti bieži, ir tādi, kas vien dažreiz, bet citi - nemaz. Tie pietiekami zīmīgi parāda kopainu un ceļu, pa kuru šobrīd virzās sabiedrība un izglītība. «Skolas uzdevums ir bērniem un jauniešiem veidot visaptverošu izpratni par tādām vērtībām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, veidojot vērtējošu attieksmi un atbildību par sevi un savu rīcību,» A. Mūrnieks citē jauno dokumentu. Jautājums esot - vai un kā konkrēti šīs vērtības atspoguļotas sasniedzamo rezultātu aprakstos?
12 tikumi
Mācību satura apraksta sākumā ir nosaukti 12 tikumi: taisnīgums, tolerance, savaldība, solidaritāte, līdzcietība, mērenība, gudrība, laipnība, drosme, godīgums, atbildība un centība. «Taču ar nosaukšanu vien nepietiek. To iepazīšana, izdzīvošana un pārmantošana var notikt tikai tad, ja to kā caurviju tēmu ieauž visās izglītības jomās un visos mācību priekšmetos, kā arī tam ir paredzēta atsevišķa vieta un laiks skolas/skolu mācību plānā. Vai ir? Šķiet, ka nav!» uzskata A. Mūrnieks un kā pierādījumu min vārdu analīzes rezultātus. «Pamatizglītībā sasniedzamo rezultātu sadaļā ir 37 504 vārdi, un tos var iedalīt trīs grupās: bieži un maz lietoti vai nemaz nelietoti. Piemēram, «tiesības» ir minētas 30 reizes, taču «pienākumi» - 11. Kāpēc tāda disproporcija? «Atbildība» un «atbildīgi» - 31 reizi, «pašcieņa», «cieņa» - 12 reizes, bet «gudrība», «līdzcietība», «laipnība», «centība», «savaldība» un «atturība» - nevienu. «Disciplīna» vispār ir izkirtusi no aprites, tai pašā laikā «kārtība» un «pašvadība» - katra atsevišķi parādās desmit reižu.»
«Saprotams, ka bieži izskan Latvijas vārds - 70 reižu, bet kāpēc nekas nav teikts par Eiropas Savienību, NATO, ANO? Kā tas var būt, ka esam tik ļoti ārpus politikas un jomām, kur Latvija darbojas. Arī attiecībā uz svētkiem ir savdabīga pieeja. Ir gan Helovīns, gan Masļeņica, gan Valentīndiena, bet nekas nav teikts par latviešu tautas tradīcijām, Ziemassvētkiem, Jāņiem, saulgriežiem. Vai Valentīndiena ir svarīgāka par mūsu nacionālajiem svētkiem?» neizpratnē ir eksperts.
Arī ar ģimenes institūciju un ar to saistītajiem jēdzieniem esot bijuši interesanti atklājumi, piemēram, «laulības» nosauktas divreiz, tad tikpat daudz arī «partnerattiecības». (Tai pašā laikā likums skaidri nosaka - tas aizsargā laulību un ģimeni.) Vārds «mīlestība» ir minēta divas reizes, «dzimumdzīve» - piecas, bet «uzticība» - nulle reižu. Tāpat nav atradusies vieta vārdiem «prāts», «sirdsapziņa», «dvēsele», bet ir «nauda», «patēriņš» un «patērētājs». Zīmīgi, ka «kolektīvs» ir nosaukts desmit reižu, bet «individuāls» - 46. Vienu reizi ir minēta «nāve», bet «dzīvība» - 17.
«Toties esam ļoti kulturāli, laikam tāpēc «kultūra» ir 220 reižu piesaukta,» ironizē A. Mūrnieks. «Ekonomika» un «ekonomisks», jādomā, ir krietni mazsvarīgāki jēdzieni, minēti 13 reizes. Arī «filozofija» - nav iekļuvusi dokumentā. Ne ar pušplēstu vārdu neesot minēti tādi filozofiski jēdzieni kā «ideālisms», «materiālisms», «liberālisms», «konservatīvisms». Nav arī vārdu «holokausts», «patiesība», «meli», «maldi». Toties ir «bankas», «evolūcija» un «migrācija». «Karš», «kari» ir vairākkārt ierakstīti, bet «miers» - divreiz un arī tikai saistībā ar veselību un mūziku. Par laimīgumu un laimi arī nav ne vārda. Mulsinoši, ka vairākkkārt lietots saīsinājums «u.c.» - 114. Laikam jau dodot brīvu telpu katra fantāzijai un sapratnei, bilst LU mācībspēks.
Kas palicis novārtā?
Viņš novērojis, ka dokumentā novārtā palikušas vairākas vērtības un virzieni, tostarp gatavība uzņēmējdarbībai, līderība, mērķtiecība karjerā. Starp citu, mūsu kaimiņiem igauņiem viņu macību satura dokumentā uzņēmējkompetence ir akcentēta. Žēl, ka ignorēta arī filozofija, pasaules uzskats, civilizāciju mijietekmes. Nav arī attieksmju, zināšanu un prasmju līdzsvara. «Attieksme minēta 21 reizi, prasmes - 75, zināšanas - 36 reizes, un tas sasniedzamo rezultātu aprakstā pamatizglītībā!»
To visu izanalizējot, A. Mūrnieks norāda arī uz tendencēm, ar kurām sabiedrībai būs jāsaskaras nākotnē. Pirmkārt, būs jārod risinājums morālajam relatīvismam, kas ir sekas masu kultūrai ar tās pazeminātajiem vērtību kritērijiem un gaumes unifikācijai, subkultūrām un «mainīgai identitātei», apjukumam. «Cilvēkam būs grūti saprast, kas ir labs un kas ļauns, tāpēc tikumisko vērtību joma ir ļoti nopietna. Šķiet, kas tad tur - bērni jau to visu ir dzirdējuši, vecāki izskaidros, parādīs. Tā nav! Pie tā ļoti jāpiestrādā!» komentē eksperts. Otrkārt, būs jāpanāk patēriņa ierobežošana - resursu izsīkšanas un ekoloģiskās krīzes dēļ, tātad būs jāmotivē cilvēki ierobežot individuālās vajadzības, atteikties no liekā, no bezatbildības patēriņā. 21. gadsimtā sabiedrības uzmanības centrā cilvēku, iespējams, nomainīs dabas aizsardzība, taupīšana un atteikšanās no savu iegribu tūlītējas apmierināšanas, secina A. Mūrnieks. Tāpēc Eiropas Rietumu civilizācijas dominantes vietā tagad jānāk globālai, cilvēces mēroga idejai.