Jau pirms diviem gadiem Saeima rosināja grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka pašvaldībām būs jāpiešķir līdzfinansējums privātskolu uzturēšanai, ja to dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs. Vietvarām asi iebilstot pret šāda pienākuma deleģēšanu tām, priekšlikuma ieviešana tika atlikta līdz 2021. gada 1. septembrim. Atbildīgā komisija solās vēl diskutēt par to, vai un kā tas notiks.
Apspriežot pašvaldības pienākumu nodrošināt visās pirmsskolas iestādēs izglītības programmu valsts valodā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika skatīts priekšlikums neuzlikt pašvaldību pleciem privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanu to uzturēšanai. Līdz šim tas bija brīvprātīgi darāms, un daudzas vietvaras to arī veic. Deputāte Evija Papule norādīja, ka, kārtojot skolu tīklu, pašvaldībām būs jārēķinās ar papildu izdevumiem, tāpēc tām nebūtu vēl jāuzliek pienākums piešķirt līdzekļus privāto iestāžu uzturēšanai. Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd pienākumi privāta uzņēmuma un pašvaldības pārziņā esošajām izglītības iestādēm atšķiras un nav vērtējami kā vienlīdzīgi (piemēram, attiecībā uz minimālo audzēkņu skaitu).
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Pašvaldību savienība lūdza atbalstīt šo priekšlikumu. LIZDA atgādināja, ka pedagogu algu grafiks paredz ieguldīt līdzekļus no skolu tīkla optimizācijas skolotāju darba samaksas kāpināšanai. «Šī ir klaja pretruna tiem uzstādījumiem, jo vietvarām tiek uzlikts par obligātu maksāt par privātskolu uzturēšanu,» akcentēja LIZDA priekšsēdētaja Inga Vanaga. Viņa piebilda, ka privātajās iestādēs bērnu skaits var būt daudz mazāks nekā pašvaldību dibinātajās, un skaidrs, ka pedagogam tādā vidē ir vieglāk strādāt. Turklāt jāņem vērā, ka ir vēl vecāku iemaksas. «Tā ir nevienlīdzīga attieksme, jo ne visi vecāki var samaksāt par individualizētāku pieeju savam bērnam, ņemot vērā jaunā mācību satura uzstādījumus,» sacīja I. Vanaga.
Savukārt tiesībsargs mudināja atbalstīt privātskolu līdzfinansēšanu no pašvaldību kabatas. Lai gan izglītība ir valsts un pašvaldības funkcija un to pienākums nav finansēt privāto sektoru, tomēr valsts jau izdarījusi savu izvēli un maksā pedagogiem algas, par mācību līdzekļiem un ēdināšanu neatkarīgi no iestādes dibinātāja. Vecākiem ir tiesības saviem bērniem izvēlēties jebkuru skolu. Ja bērns mācās citas pašvaldības skolā, nevis tur, kur ir deklarēts, tad nauda seko skolēnam savstarpējo norēķinu veidā, bet - ja privātskolā, tad ne. Un tā jau ir nevienlīdzība, jo vecāki ir nodokļu maksātāji un viņiem ir tiesības savam bērnam paredzēto summu izmantot izglītībai.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzsvēra, ka jau pirms diviem gadiem birojs uzrakstījis savu atzinumu, norādot, ka šādu funkciju uzlikšana pašvaldībām neatbilst Satversmei. Jā, nauda seko skolēnam, bet tā nav summa, kas tiek lietota iestādes uzturēšanai. «Vietvara var atbalstīt izglītības procesam vajadzīgo, bet tai nav jāremontē privātskolas jumts, jāatbild par komunālajiem maksājumiem vai kā citādi jāiegulda svešā īpašumā. To pašvaldība nedrīkst darīt, turklāt izlases veidā, proti, atbalstot tikai sabiedriskā labuma organizāciju vai sociālā uzņēmuma dibinātu iestādi,» aprādīja L. Vilsone.
Deputāts Raivis Dzintars atgādināja, ka savulaik, klātesot privātskolu pārstāvjiem, tika solīts atbalsts, bet nu to visu gribot atsaukt. Turklāt panākta vienošanās atlikt termiņu, tāpēc tagad bez visu pušu iesaistīšanas nedrīkst pieņemt to vai citu lēmumu.