Izglītības un pedagoģijas programmās paredzētas par 53 budžeta vietām mazāk nekā iepriekšējā gadā

© Pixabay

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisija lūdza Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) līdz nākamai trešdienai iesniegt papildu datus par budžeta vietu samazinājumu pedagoģijas studiju programmās 2022.gadā.

Kopumā šogad pēc Augstākās izglītības padomes sagatavotajiem datiem izglītības un pedagoģijas programmās paredzētas 1942 vietas, kas ir par 53 vietām mazāk nekā iepriekšējā gadā. Ar to ir neapmierināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), uzsverot, ka tā ir īstermiņa domāšana un nozares problēmu neizprašana.

Savukārt IZM budžeta vietu rīkojums liecina, ka minētajās programmās ir paredzētas 1507 budžeta vietas, kas ir par 27 vietām mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Kā skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece, 2018.gadā tika sākta pedagoģijas studiju programmu reforma, kuras laikā bija plānots Latvijas Universitātei (LU), Daugavpils Universitātei un Liepājas Universitātei pārdalīt no vecajām studiju programmām papildu 26 valsts budžeta studiju vietas jaunajās izglītības un pedagoģijas programmās.

Brīdī, kad studenti pabeidz studijas vecajā izglītības programmā, budžeta vietas tiek pārdalītas, kas nozīmē, ka vecajās programmas uzņemšana vairs nenotiek un sākas uzņemšana jaunajās, norādīja Laipniece.

Piemēram, LU līdz šī gada 31.decembrim plānots slēgt 22 vecās studiju programmas.

Vienlaikus Laipniece arī informēja, ka 2021.gadā kopumā budžeta vietās studēja 31,07% studenti, savukārt maksas vietās jeb pamatā nepilna studiju programmās - 68,93%.

Par to neapmierinātību pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, norādot, ka pirmsskolas pedagoga alga ir aptuveni no 500 līdz 700 eiro pēc nodokļu nomaksas, savukārt studiju maksa ir līdz aptuveni 1900 eiro. Viņa uzsvēra, ka nav pieļaujami samazināt budžeta vietu skaitu programmās, kur akūti trūkst pedagogu, tāpēc lūdza rast iespēju atbalstīt nepilnas slodzes pirmsskolas programmas pedagoģijas studentus.

Savukārt deputāts Aigars Bikše (AP) uzskata, ka jauno pedagogu izglītošana ir nozīmīga, taču nedrīkst aizmirst par mentālo un kompetenču atbalstu. Vienlaikus viņš ir neizpratnē par to, kā rodas budžeta vietu aprēķins.

Līdzīgās domās ir arī deputāte Evija Papule. Viņa lūdz IZM sagatavot rakstisku informāciju ar precīziem aprēķiniem, kas atspoguļotu, kurās kvalifikācijās konkrēti palielinājies budžeta vietu skaits.

Plānots, ka IZM sagatavos aprēķinus līdz nākamai trešdienai, 26.janvārim, kad ir paredzēta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Latvijā

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

Svarīgākais