Latvijas augstākās izglītības iestādēs nākamnedēļ notiks parakstu vākšanas akcija, lai pieprasītu pārtraukt turpmāku finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei un nepieļautu tā samazināšanu 2010. gadā vēl par 30%. Augstskolu pārstāvji līdz pirmdienai apņēmušies sagatavot uzsaukumu valdībai, kurā aicinās „ļoti nopietni pārdomāt un pārskatīt finansējumu izglītībai”.
Nākamās nedēļas laikā visās augstskolās Latvijā norisināsies studentu un pasniedzēju parakstu vākšana, kas tiks apkopoti no visas valsts un iesniegti Ministru kabinetā. Pagaidām rektori vēl nav sprieduši par to, kādā veidā tas notiks. Šodien padomes sēdē no rektoru vidus izskanēja arī ideja par piketu, tomēr uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieka Jāņa Krastiņa aicinājumu atbalstīt pedagogu streiku konkrēta atbilde netika sniegta.
Rektori norāda, ka dramatiskais algu samazinājums akadēmiskajam personālam tiešā veidā atsaucas uz studiju kvalitāti - studenti arvien biežāk sūdzas, ka pasniedzējos manāms absolūts motivācija trūkums, daudzi studentiem atklāti atzinuši, ka par šādu atalgojumu nespēj strādāt ar pilnu atdevi. Rektori uzsver, ka finansējuma samazinājums radīs nopietnus draudus augstskolu pastāvēšanai. Bīstamākā situācija veidojas augstskolās, kurās ir daudz budžeta studentu, tāpēc finansējuma samazinājums tām būs ļoti smags trieciens. Reizē ar finansējumu nāksies samazināt valsts budžeta vietu skaitu, tāpēc pirmā kursa studentiem nākamgad, iespējams, tās vispār nebūs pieejamas.
„Arī mums ir sava sarkanā līnija, par kuru esam gatavi iestāties. Vēl lielāks samazinājums budžetā var kaitēt augstskolu pastāvēšanai,” norāda rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova. Rektori ir vienisprātis, ka pret šādu rīcību ir jācīnās, tāpēc plāno vērsties pie Eiropas organizācijām, darīt šos faktus zināmus Eiropas universitāšu asociācijai un Eiropas Komisijai (EK). Par augstskolu finansējuma saglabāšanu gatavi iestāties arī studenti. „Mūsu studenti it ir noskaņoti visai radikāli un gatavojas meklēt atbalstu pasaulē, vērsties pie Eiropas organizācijām,” norāda Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis. Vienlaikus T. Volkova norāda, ka būtu naivi cerēt, ka visa pasaule iesaistīsies Latvijas izglītības sistēmas glābšanā. „Nebūsim naivi – EK neuztrauc Latvijas liktenis, tā robus zinātnē aizpildīs ar citu valstu speciālistiem.” T. Volkova uzsver, ka izglītība ir valsts pastāvēšanas pamats, tāpēc tās sagraušana nav pieļaujama.