Čakša: pēdējos 28 gados bērnu un jauniešu skaits reģionos ir samazinājies līdz pat 50%

Saeimas debatēs opozīcijai aktualizējot pedagogu trūkumu, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) norādīja gan uz pedagoģijas apguvi veicinošiem pasākumiem, gan uz vajadzību pēc skolu tīkla reformēšanas, kas būšot nenovēršama.

Debates notika par "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputātu pieprasījumu Čakšai "Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē", kas šodien sēdē tika noraidīts.

Deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei") kā piemēru pieprasījumā aktualizētajai problēmai minēja to, ka vienā no Rīgas skolas 8.klasēm nenotiek pirmās sešas no kopā deviņām stundām, tajā skaitā, nenotiek dabaszinības, ķīmija, fizika un dažu citu priekšmetu stundas.

Arī deputāte Viktorija Pleškāne norādīja, ka viņas pārstāvētā "Stabilitātei" frakcija lūdza Izglītības un zinātnes ministriju pieprasījumā atbildēt, kāda ir "reālā aina" ar cilvēkresursu, pedagogu trūkumu un kā ministrija risinās šo problēmu.

Pleškāne pauda, ka jau tagad augstākās izglītības iestādēs netiekot sagatavots tik liels daudzums pedagogu, cik nepieciešams. "Kā tiek motivēti un gatavoti jauni pedagogi. Kā tiks palielināts pedagogu atalgojums vienlaikus ar darba slodžu saglabāšanu. Un cik (..) tieši no mazajām lauku skolām ir plānots optimizēt jeb slēgt, (..) cik paliks skolas pat tajā pašā Latgales reģionā," vairākus jautājumus aktualizēja opozīcijas politiķe.

Arī deputāts Ainārs Šlesers (LPV) uzsvēra, ka "fakti ir diezgan bēdīgi", jo atbilstoši viņa rīcībā esošajiem datiem pašreiz pietrūkstot apmēram 1300 skolotāju. "Un šis nav jautājums, kur opozīcijai jāmēģina vienkārši pateikt, ka pozīcija strādā slikti, šeit ir nepieciešams risinājums, un šis risinājums ir jāmeklē pēc iespējas ātrāk," sacīja politiķis.

Šlesers kā piemēru minēja kādas skolas gan 3.klasi, gan 6.klasi, kur februāra pēdējā dienā nenotika trīs no sešām stundām, norādot, ka šī situācija ir jāatrisina. Politiķis šajā kontekstā uzsvēra, ka viņa vadītā partija LPV atbalstīs skolotāju un mediķu plānoto kopīgo streiku.

Koalīcijas parlamentārietis Normunds Dzintars (NA) atzīmēja, ka skolotāju trūkums ir aktuāla tendence jau ilgāku laiku, kam ir vairāki iemesli. Studējošo skaitu pedagoģijā varētu būt samazinājušas neskaidrības par darba samaksu, norādīja Dzintars, kurš skaidroja, ka, lai piesaistītu jaunos studentus jeb kā "burkānus iedēstītu vagā, vajag tiem labvēlīgu augsni, labu aplejamo materiālu un lai viņi veiksmīgi izaug".

NA deputāts arī atzīmēja, ka, ja iepriekš skolotāju trūka fizikā, matemātikā, bioloģijā, tad tagad tie sākt trūkt arī citos priekšmetos. Kā risinājumi varētu būt vairāk budžeta vietu un lielākas stipendijas skolotāju programmās studējošajiem, atzīmēja politiķis.

Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS) atzīmēja, ka apakškomisijā jau tiek strādāts pie šiem jautājumiem un aprīlī paredzēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iesniegt risinājuma piedāvājumu.

Čakša pateicās kolēģiem no koalīcijas un opozīcijas, kuri pedagogu vakanču jautājumu tur "karstu" politiskajā dienaskārtībā, kas arī palīdz virzīties uz priekšu ar risinājumu rašanu.

Čaksa norādīja, ka pašlaik trūkst 795 slodžu aizpildījuma un ka svarīgs aspekts ir, ka daļā skolu skolotāji nevar piepildīt savu slodzi pilnā apjomā un ir spiesti strādāt ļoti dažādos apjomos, piemēram, tikai 0,3, 0,4, 0,57, 0,75 slodzes un līdz ar to arī pedagogiem nav iespējams saņemt adekvātu samaksu.

Ministre skaidroja, ka ir veidots atbalsta mehānisms, kā apmaksāt studijas jauniešiem, kuri izvēlas kļūt par skolotājiem. Tāpat ļoti svarīgs ir arī atbalsta mehānisms, tajā skaitā, mentoru palīdzība, "ieejot jaunajam cilvēkam skolā", ņemot vērā, ka darbs skolā ir emocionāli ļoti saspringts.

Reizē Čakša aicināja būt "reāliem" un saprast, ka pēdējos 28 gados bērnu un jauniešu skaits reģionos ir samazinājies līdz pat 50% un ka skolu tīkls ir veidots uz agrāk bijušo, vairs nepastāvošo lielo skaitu bērnu. "Tīkls ir spiests sevi uzturēt bez šiem bērniem, un tādēļ mums ir diemžēl ļoti daudz skolas, kur pedagogu un administrācijas skaits ir lielāks par bērnu skaitu skolā," sacīja izglītības ministre.

Politiķe norādīja, ka jautājums ir, kā sakārtot šo pašvaldību skolu tīklu, lai efektīvi izmantotu pieejamos finanšu resursus. "Mēs savu resursu, kuru varētu samaksāt skolotāju algās un piesaistīt vairāk skolotājus, atdodam fiziski telpās, atdodam ēkās un nevis atbalstām skolotājus, un tas grauj arī izglītības kvalitāti, jo 55 skolās joprojām ir apvienotās klases, un tas nav pieļaujams," sacīja Čakša, uzsverot, ka skolu tīkla reforma ir nenovēršama.

Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka risinājumiem pedagogu trūkumam risinājumiem vajadzēja būt iekļautiem jau 2023.gada valsts budžetā. Politiķis norādīja, ka atšķirībā no valsts, piemēram, Jelgavas un Liepājas pašvaldības ir ieviesušas atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu, ka vairāki vietējie jaunieši savu nākotni saista ar pedagogu darbu pilsētā.

Valainis arī atzīmēja, ka skolu optimizācija nozīmētu, ka bērni vairākas stundas jāved līdz jaunajai skolai turp un atpakaļ. Komentējot kādus no Čakšas izteikumiem, opozīcijas politiķis aicināja nemaldināt, jo vairākumā no skolām nav izveidojusies situācija, ka pedagogu būtu vairāk nekā skolēnu. Politiķis pieļāva, ka tādu skolu nav "ne tuvu" 50.

"Šobrīd jūsu pieeja ir ārkārtīgi agresīva," atzīmēja Valainis, norādot, ka pie šādas pieejas arī neesot jābrīnās, ka cilvēki reģionos negrib saistīt savu nākotni ar darbu pedagoģijā.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš norādījis, ka Latvija nav tik turīga kā Luksemburga vai Šveice, lai mēs varētu nodrošināt, ka viens skolotājs māca tikai piecus vai desmit bērnus.