Daļai topošo pedagogu sola 300 eiro lielu stipendiju

© Kaspars Krafts/F64

Lai veicinātu atbalstu studiju laikā, tematiskās jomas "Pedagogu izglītība un izglītības zinātne" programmu grupas "Pedagogu izglītība" studējošajiem plānots piešķirt stipendiju 300 eiro apmērā konkursa kārtībā, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas iesniegti saskaņošanai atbildīgajām institūcijām.

IZM uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmā sistemātiski veidojas brīvās darba vietas, it īpaši STEM, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valodu mācību priekšmetu un speciālās izglītības jomā, savukārt vairākās izglītības iestādēs noteiktās izglītības programmas apguvē veidojas pat pārrāvumi.

Vienlaikus, kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, iespējas aizpildīt trūkstošās darba vietas izglītības iestādēs ir ierobežotas, jo atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam par pedagogu strādāt ir tiesības personām, kurām ir pedagoģiskā izglītībai vai kuras to apgūst. Turklāt ne katrai augstāko pedagoģisko izglītību ieguvušajai personai ir tiesības pasniegt jebkuru mācību priekšmetu. Ministrijas redzējumā, lai novērstu problēmu ar vakanču trūkumu, ir nepieciešami "sistemātiski risinājumi" jauno un topošo pedagogu sagatavošanai darbam skolā.

Kā vienu no šādiem risinājumiem IZM saredz atbalsta pilnveidošanu studiju procesa laikā, kas patlaban esot vērtējams kā nepietiekams. Studējošajiem Latvijā ir pieejami četri atbalsta mehānismi: valsts finansētas budžeta vietas, kurās kopumā studē orientējoši 40% no visiem studējošiem, valsts budžeta stipendija pēc akadēmiskajiem kritērijiem, kuru orientējoši 5% no studējošiem saņem konkursa kārtībā, sociālā stipendija "Studētgods", kā arī valsts garantēto studiju un studējošo kredīti.

Vienlaikus, pēc IZM rīcībā esošās informācijas, 69% pedagoģijas studējošo studē par maksu un paralēli studijām strādā algotu darbu. Lai arī studējošajiem ir iespēja izmantot valsts garantētus kredītus vai pretendēt uz sociālo stipendiju "Studētgods", neviens no minētajiem atbalsta mehānismiem nav tieši mērķēts uz topošajiem un jaunajiem pedagogiem, atzīmē IZM.

Sagatavotie grozījumi paredz arī kritērijus stipendijas saņemšanai, kas, atbilstoši IZM redzējumam, stipendijas saņēmējiem nodrošinātu uz pedagoģisko darbu orientētu studiju pieredzi. Piemēram, stipendijas saņēmējam, kurš piesakās stipendijai pirmajā studiju gadā, būtu prasība pirmajā studiju gadā nestrādāt algotu darbu, savukārt ar otro studiju gadu būtu jāstrādā par pedagogu vai pedagoga palīgu izglītības iestādē, nepārsniedzot pusi no pedagogam noteiktās darba slodzes, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, neveicot blakus darbu. Savukārt stipendijas pretendentam ar trešo semestri būs jānoslēdz rakstveida vienošanās ar izglītības iestādi vai pašvaldību par nodarbinātību izglītības iestādē, kurā paredzēts strādāt vismaz trīs gadus pēc skolotāja profesionālās kvalifikācijas iegūšanas.

Tāpat stipendijas pretendentam pēc pirmā studiju gada būs jāiziet prakse izglītības iestādē, par ko augstskola ir saņēmusi pozitīvu prakses vadītāja un iestādes rakstveida atsauksmi par studējošā profesionālo piemērotību skolotāja profesijai. Studējošais arī nevarēs saņemt citu valsts budžeta finansēto stipendiju, izņemot sociālo stipendiju "Studētgods". Vienlaicīgi ar šo stipendiju var saņemt gan pašvaldības, gan mecenātu stipendijas.

Stipendijas plānots vispirms piešķirt pretendentiem ar augstākiem mācību rezultātiem. Pirmajā semestrī paredzēts izvērtēt uzņemšanas rezultātus, ieskaitot centralizēto eksāmenu rezultātus, savukārt otrajā un turpmākajos semestros - vidējo svērto atzīmi iepriekšējā semestrī vai vidējo svērto atzīmi iepriekšējā studiju gada (kursa) posmā no visiem semestrī vai studiju gadā (kursā) paredzētajiem kursiem.

Augstskolas stipendiju piešķiršanas komisija stipendiju vispirms piešķirs studējošajam, kurš studē kādā no skolotāju sagatavošanas studiju programmām šādās mācību jomās: dabaszinātnes, tehnoloģijas un matemātika, EEZ valodas, speciālā izglītība. Ja pēc stipendiju piešķiršanas šo prioritāro priekšmetu pedagogiem vēl būs pieejams šo stipendiju finansējums, to varēs saņemt arī citu priekšmetu topošie pedagogi konkursa kārtībā pēc sekmēm.

Augstākās izglītības iestādēm būs jāizveido stipendiju fonds, pamatojoties uz finansējumu stipendiju nodrošināšanai starp augstskolu un IZM noslēgto līgumu par noteiktu speciālistu sagatavošanu.

Finansējumu iecerēts nodrošināt, balstoties uz likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" apstiprināto prioritāro pasākumu "Augstākā izglītība" piešķirto papildu finansējumu jauno un topošo pedagogu sagatavošanai.

Apstiprinātais prioritārais pasākums paredz šogad novirzīt topošo pedagogu atbalstam vienu miljonu eiro, savukārt no 2024.gada ik gadu paredzēts novirzīt papildu piecus miljonus eiro.

Šogad rudenī tematiskajām stipendijām iecerēts novirzīt 582 000 eiro, savukārt no 2024.gada un turpmāk - 1 455 000 eiro, stipendiju nodrošinot 485 jaunajiem pedagogiem, kas studē pedagoģijas studiju programmās, kurās prioritāri apgūst STEM, valodu mācību priekšmetus un pedagoģiju darbam ar skolēniem ar īpašām vajadzībām.

IZM atzīmēja, ka sākotnēji bija paredzēta 280 eiro stipendija, taču kopš prioritāra pasākuma sagatavošanās vērojama "būtiska inflācija", kā arī tiek celtas minimālās pedagogu atlīdzības likmes, savukārt stipendijai indikatīvi būtu jākorelē ar pedagogu darba samaksu par pusslodzi pēc nodokļu nomaksas.

IZM iecerējusi ieviest jauno stipendiju fondu no šī gada 1.septembra. Par stipendijas ieviešanu vēl jālemj valdībai.

Latvijā

Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.

Svarīgākais