Vidusskolēnus aicina uz bezmaksas profesionālās izaugsmes nodarbībām LU SZF

© MN

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte (LU SZF) aicina vidusskolēnus sešas sestdienas apmeklēt profesionālās izaugsmes kursus, lai iegūtu dziļāku izpratni par sociālajām zinātnēm un praktiskas zināšanas karjeras veidošanai jebkurā nozarē. Bezmaksas nodarbības sabiedrībā zināmu profesionāļu un LU SZF mācībspēku komandas vadībā norisināsies no 2024.gada 27.janvāra attālināti, platformā Zoom, informē Rēzija Legzdiņa, LU SZF.

Šo nodarbību - Jauno profesionāļu skolu - mērķis ir sniegt motivētiem vidusskolēniem atspēriena punktu un vērtīgas zināšanas, kas var noderēt, uzsākot savu nākamo izglītības posmu un karjeru. Turklāt skolēni, kuri sekmīgi nokārtos skolas noslēguma pārbaudījumu, saņems diplomu un iegūs īpašas priekšrocības studiju uzsākšanai LU SZF īstenotajā atbilstīgā bakalaura studiju programmā, palielinot iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem.

Katru sestdienu visi skolu dalībnieki uzsāks ar kopīgu lekciju, kurā ar savu pieredzi un redzējumu dalīsies Lauris Zalāns, RADIO TEV ētera personība, sociālo tīklu satura veidotājs, skatuves cilvēks, Inga Spriņģe, žurnāliste, viena no "Re:Baltica" dibinātājām, Māra Sprūdža, Latvijas Nacionālā arhīva direktore, Ance Kristāla, dzejniece, socioloģe, LKA Zinātniskās pētniecības centra zinātniskā asistente, lektore, Ieva Raubiško, sociālantropoloģe, un Olga Kazaka,

sabiedrisko attiecību aģentūras "A. W. Olsen & Partner" partnere, Latvijas Universitātes docente. Pēc kopīgajām lekcijām vidusskolēni tālāk tiek sadalīti grupās pēc sevis izvēlētajām 6 programmām. Jauno antropologu skolā skolēni varēs uzzināt plašāk par to, kas ir antropoloģija, par tās priekšvēsturi, attīstību un izpētes virzieniem, kā arī dažādām metodēm un pētījuma ētiku. Vidusskolēni noskaidros, kādas ir māju robežas, kā antropologi pēta cilvēku attiecības un dzimti, kā arī, kas ir atkritumi antropoloģijā un kā cilvēki veido savus paradumus un priekšstatus.

Jauno politiķu skolā vidusskolēni varēs uzzināt vairāk par to, ko Krievijas karš Ukrainā nozīmē Eiropas un starptautiskajai drošībai divus gadus pēc tā sākuma, diskutēt par to, vai Baltijas valstis ir Ziemeļvalstis, noskaidrot, ko demokrātijas atplūdi nozīmē Eiropai un Latvijai un kāda ir lobēšanas loma politiskajos procesos.

Visbeidzot skolēni varēs atklāt, kā pakalpojumu digitalizācija ietekmē politiskos procesus un to, kāda ir lielvaru sāncensība mūsdienās.

Jauno komunikācijas speciālistu skolā skolēni iepazīsies ar filmēšanas, montāžas un grafiskā dizaina teorētisko pusi jeb, ko nozīmē "multimediju radošie instrumenti", uzzināt, kas ir iekļaujošās komunikācijas pamati, vai domāt ir vērts un par Uzvaras laukuma lomu kā medijam, kā arī par to, vai robots (ne)nozags žurnālistam maizīti un vai latviešiem ir humora izjūta.

Jauno sociologu skolā vidusskolēni varēs iepazīties ar socioloģijas darba lauku, uzzināt vairāk par lietišķajiem socioloģiskajiem pētījumiem Latvijā un dzīvnieku tiesībām un pret dzīvniekiem vērstu vardarbību, kā arī migrācijas, diasporas un reemigrācijas jautājumiem. Savukārt Jauno informācijas speciālistu skolā vidusskolēni apgūs informācijas pārvaldības pamatprincipus, trenēt godīgo citēšanu un uzzināt vairāk par tekstu kā radošuma produktu, kā arī noskaidrot to, kādu informāciju var atrast vecajos laikrakstos. Visbeidzot Jauno sociālo darbinieku skolā vidusskolēni varēs iepazīties ar to, kāds ir sociālais darbs ar ģimenēm, sociālā darba vērtībām un globālo pārmaiņu ietekmi uz profesiju, kā arī varēs uzzināt vairāk par atkarību un līdzatkarību un to, kas ir resiliences pieeja un to, kāds ir tās pielietojumu darbā ar jauniešiem.

Nodarbības norisināsies no plkst.10.00 līdz 13.30 2024.gada 27.janvārī, 3., 10., 17. un 24.februārī un 2.martā. Dalībnieki, kuri sekmīgi nokārtos skolas noslēguma pārbaudījumu, saņems diplomu un iegūs īpašas priekšrocības studiju uzsākšanai LU SZF īstenotajā atbilstīgā bakalaura studiju programmā - līdz pat 100 papildu punktiem, palielinot iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais