Čakša skolotājiem pārmet nespēju savaldīt emocijas un konstruktīvi diskutēt

© Ģirts Ozoliņš/MN

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas sēdē par streika prasību izpildi attiecībā uz pedagogu darba slodzes sabalansēšanu izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atzinusi, ka nevar pateikt konkrētu datumu skolotāju slodžu sabalansēšanas ieviešanai.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga sēdes laikā trešdien atgādināja, ka pērn streika prasībām bija divi vienlīdz nozīmīgi punkti - viena par pedagogu darba samaksas grafika paaugstināšanu trim gadiem, kas pagaidām tiek pildīta, bet otra - par pedagogu darba slodžu balansēšanu trīs gadu garumā. Lai gan balansēšanas process šobrīd ir uzsākts, tomēr par tālāko, proti, kā slodze balansēsies no 2024. un 2025.gada septembra, nekas neesot zināms.

LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, uzsvēra Vanaga.

Vanaga uzskata, ka IZM būtu jāpieturas pie tā slodžu sabalansējuma, kas Ministru kabinetā tika apstiprināts 2023.gada 18.aprīlī, jo, pēc LIZDA domām, jaunais esot sliktāks. Savukārt IZM paliek pie tā, ka viņu jaunā versija ir labāka.

"Mēs nepiekrītam, ka tas ir pasliktinošs. Mēs patiesībā piedāvājam labākus apstākļus," sēdē teica Čakša.

Čakša sēdes laikā skaidroja, ka šobrīd norit process un, kontaktējoties ar sociālajiem partneriem, piedāvājums tiek uzlabots, lai atrast labāko modeļa versiju. Konkrēts datums, kad modelis varētu būt pilnībā pabeigts, šobrīd nav zināms.

"Tad, kad mēs būsim vienojušies, un jūs piekritīsiet tam, ko mēs modelī piedāvājam, tad arī būs. Es jums nevaru pateikt konkrētu datumu," sacīja Čakša. Vienlaikus ministre uzsvēra, ka "nevar nonākt pie laba rezultāta, ja nepārtraukti kā suns ar kaķi viens otru dauza".

Čakša sanākušajiem skolotājiem pārmeta nespēju savaldīt emocijas un konstruktīvi diskutēt, sakot, ka sapulces laikā viņa tiek teju nolikta klases priekšā un nedaudz pērta. Savukārt LIZDA un Latvijas pašvaldību savienība (LPS) ministrei pārmeta nekonkrētību.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka no ministrijas puses pietrūkst saprotama skaidrojuma "par katru skaitli" un konkrētu atbilžu.

Pēc diskusijas turpinās ārkārtas sēdes slēgtā daļa, kurā LIZDA lems par tālāku rīcību.

LETA jau vēstīja, ka LIZDA padome šodien plkst.11 rīkos ārkārtas sēdi par streika prasību izpildi attiecībā uz pedagogu darba slodzes balansēšanu.

Čakša iepriekš mediju pārstāvjiem akcentēja, ka streika vienošanās ir izpildīta, un turpinās darbs pie slodžu balansēšanas. IZM nākusi ar piedāvājumu, kā virzīties uz sabalansētu slodzi. Atbilstoši tam, slodze tiktu balansēta "50:50" jeb 20 stundas tiktu atvēlētas mācību procesam, bet pārējās 20 - citiem mācību pienākumiem.

Pretējs redzējums ir arodbiedrībai, kuras ieskatā, IZM piedāvājums situāciju pasliktinās, un kontaktstundu skaits pedagogiem realitātē nesamazināsies. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apgalvoja, ka piedāvātās izmaiņas skar slodžu balansēšanas aprēķināšanas metodiku. Tas esot nekorekti, jo sarunas par streika vienošanos bija saskaņā ar spēkā esošajiem aprēķiniem. Vanaga pārmeta ministrijai, ka tā nav informējusi par metodikas maiņu - no LIZDA puses būtu sekojis cits piedāvājums par slodžu balansēšanu.

Latvijā

Novembris ir laiks, kad tumšie vakari un drūmās dienas jau atkal kļuvušas par ikdienas realitāti. Šajā periodā dabiskās saules gaismas trūkums un pelēcīgā atmosfēra var ietekmēt ne tikai emocionālo labsajūtu un kopējo garastāvokli, bet arī fizisko pašsajūtu. Lai veiksmīgāk tiktu galā ar tumšā perioda sagādātajiem izaicinājumiem, apdrošināšanas sabiedrība "Gjensidige" ir apkopojusi vairākus ieteikumus, ko papildina psihoterapeita Reiņa Lazdas rekomendācijas, kā saglabāt emocionālo līdzsvaru.