VM: Militārās medicīnas kursu apguvuši vairāki simti studentu

© f64.lv, Raitis Plauks

Militārās medicīnas kurss atbilstoši NATO vadlīnijām būtu jāapgūst arī praktizējošiem mediķiem, pauž Veselības ministrija (VM).

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, VM speciālisti tikušies ar izglītības iestādēm, lai pārrunātu pieredzi militārās medicīnas apmācības jomā, jo šāds kurss ieviests gan Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), gan Latvijas Universitātes (LU) Rīgas Medicīnas koledžā.

RSU sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pērn atklāts kurss "Militārās medicīnas pamati" studiju programmā "Medicīna". Atšķirībā no ikdienas apstākļiem, krīzēs atšķiras iegūto traumu specifika, darbības apstākļi, kā arī rīcības algoritmi. Sāktais kurss sniedz teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas militārajā medicīnā ("MilMed"), aprūpes standartos, evakuācijas principos, iepazīstina studentus ar "MilMed" uzdevumiem kara, krīzes un miera apstākļos un citos. Studenti tiek iepazīstināti ar iesaucamo un jau dienošo militārpersonu fiziskās un mentālās ekspertīzes un veselības novērtējuma kritērijiem, kā arī ar ambulatorās ārstēšanās principiem "MilMed" iestādēs.

Kursu jau apguvuši vairāki simti studējošo. Praktiskās nodarbības notiek simulētā vidē. Pilnveidojot studiju bāzi, medicīnas fakultātes studentiem nākotnē apmācības varētu notikt arī lauka vidē, informē VM.

Arī Rīgas Medicīnas koledža pērn sāka kursu "Militārās medicīnas pamati" ārstu palīgiem, kā arī iekārtoja Militārās medicīnas laboratorijas. Programmas saturs veidots sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, Ukrainas speciālistiem, kā arī Nacionāli bruņotajiem spēkiem (NBS). Praktiskā kursa daļa tiek organizēta sadarbībā ar NBS.

Militārās medicīnas kurss atbilstoši NATO vadlīnijām būtu jāapgūst arī praktizējošiem mediķiem. Sarunas par militāro medicīnu ar iesaistītajām pusēm tiks turpinātas, lai pilnveidotu kursu un iespējas militārās medicīnas zināšanas un prasmes iegūt tālmācībā.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.