Zināmi iespējamie centralizēto eksāmenu datumi 2025. gadā

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Valsts pārbaudes darbu sesija nākamajā mācību gadā varētu sākties 2025.gada 12.maijā ar vidusskolas augstākā līmeņa eksāmenu sociālajās zinībās, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts, kas nodots saskaņošanai.

Eksāmenu sesija vidusskolēniem noslēgsies 2025.gada 16.jūnijā ar augstākā līmeņa eksāmenu programmēšanā.

Vidusskolēni monitoringa darbu ķīmijā, fizikā vai bioloģijā optimālajā līmenī varētu kārtot 2025.gada 23.aprīlī, bet dabaszinībās vispārīgajā līmenī - 24.aprīlī. Ja skolēns attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot monitoringa darbu noteiktajā laikā, to varēs izdarīt 7.maijā.

Savukārt valsts pārbaudes darbu sesiju 9.klases skolēni varētu sākt 2025.gada 13.maijā ar eksāmenu latviešu valodā. Eksāmenu angļu, vācu vai franču valodā paredzēts kārtot no 20.maija līdz 22.maijam, bet matemātikā - 3.jūnijā.

Tie 9.klašu skolēni, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot eksāmenus noteiktajā laikā, centralizēto eksāmenu latviešu valodā varēs kārtot 2025.gada 9.jūnijā, matemātikā - 13.jūnijā, bet eksāmenu svešvalodā - 11.jūnijā. Starpdiciplināro darbu skolēni varēs kārtot 17.jūnijā.

Sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt, sākot ar 2025.gada 20.jūniju, bet par vispārējo vidējo izglītību - sākot ar 3.jūliju.

Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties valsts pārbaudījumos noteiktajā laikā un kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varēs izsniegt, sākot ar 2025.gada 30.jūniju, savukārt par vispārējo vidējo izglītību - sākot ar 17.jūliju.

Mācību gads 9.klases izglītojamiem beigsies 2025.gada 13.jūnijā, savukārt 12.klases izglītojamiem - 20.jūnijā.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.