Skandālā ierautās Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis atkāpjas no amata

© Dmitrijs Suļžics/MN

Ņemot vērā JVLMA Padomes un Kultūras ministres attieksmi un rīcības, JVLMA rektors Guntars Prānis vairs neredz ceļu, kā šī varētu izrādīties veiksmīga, uz izvirzīto mērķu īstenošanu orientēta sadarbība atbilstoši JVLMA interesēm. Līdz ar to rektors ir nolēmis no amata atkāpties, lasāms Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas paziņojumā.

“No visas sirds esmu pateicīgs par iespēju visus šos gadus strādāt kopā ar jums, kolēģi, studenti un domubiedri, un par visu, ko esam šo gadu gaitā plecu pie pleca īstenojuši. Mums uzticēta brīnišķīga misija - palīdzēt izaugt jaunajiem talantiem, kas nesīs Latvijas vārdu pasaulē un palīdzēs veidot mūsu sabiedrību kulturālu un domājošu. Šis uzdevums ir visiem spēkiem jāturpina. Es atkāpjos no rektora amata, taču ceru, ka JVLMA sagaida droša, stabila un spoža nākotne,” tā G. Prānis.
Prānis paziņojumā medijiem norāda, ka septiņu gadu laikā viņš ir dedzis, lai akadēmija būtu vieta, kurā ikvienam izkopt savu talantu, un akadēmijā iegūtā izglītība būtu fundamentāls pamats profesionālās karjeras tālākai izaugsmei. Viņš esot aicinājis pasniedzēju rindās pievienoties jaunos profesionāļus, starptautiskās mūzikas zvaigznes un izcilus ārvalstu lektorus. Tāpat viņš esot cīnījies par akadēmijas finansējuma palielināšanu, par mākslu un kultūras universitāšu statusu un tā piešķiršanu akadēmijai, par profesionālo doktorantūru, par mecenātu atbalstu, par jaunu, mūsdienīgu programmu tapšanu.

Viņa vērtējumā, skandāls, kurā ierauta akadēmija, ir ticis izmantots, lai, aizbildinoties ar rūpēm par studentēm, iespējami tendenciozā veidā atbrīvotos no akadēmijas vadības, apsūdzot viņu bezdarbībā. Prānis pauž, ka viņš un viņa komanda ir nekavējoši darījuši visu, lai šo situāciju risinātu pēc būtības, tāpēc "tādu netaisnību un sevis nomelnošanu nekad nebūtu varējis iedomāties".

Prānis piekrīt, ka viņam jāsadarbojas un redz, ka liela daļa no tiem, no kuriem ir atkarīga viņa iespēja realizēt savas ieceres, ir vērsta uz populismu un klaji ārišķīgām nodevām savam elektorātam, kas ir totāli graujoši JVLMA reputācijai un kolektīvu sašķeļoši.

"Esam nonākuši strupceļā! Saprotu, ka šādos apstākļos mana palikšana rektora amatā tikai apgrūtinās akadēmijas darbu, jo nav iespējams turpināt darbu ar padomi, kura, kā atzīts, rīkojas prettiesiski, bet sagaida no manis atbildību par man nezināmo, jo vēl līdz šim brīdim neesmu informēts, ko tad es neesmu izdarījis no tā, ko varēju. Nebūs iespējams aizstāvēt akadēmijas intereses Kultūras ministrijā, kura jau kopš 11.marta uzskata, ka mana atkāpšanās "noņems spriedzi", un tagad ciniski man pārmet to, ka cīnos pret padomes prettiesisko rīcību," akcentē Prānis.

Redzot padomes un ministres attieksmi, viņš neredzot ceļu, kā tā varētu izrādīties veiksmīga, uz izvirzīto mērķu īstenošanu orientēta sadarbība atbilstoši JVLMA interesēm.

Prānis apgalvo, ka mēneša laikā ir darījis visu, kas bijis viņa spēkos, lai nodrošinātu viņam iesniegtās informācijas tālāku izmeklēšanu un atbilstošu soda mēru piemērošanu, kas ir būtiskākais priekšnosacījums, lai akadēmijā izskaustu seksuālās vardarbības epizodes. Panākta arī vienošanās par rīcības plānu, kas ietver vairākus virzienus absolūti jaunam standartam nākotnei - mācības, normatīvais regulējums, ziņošanas sistēmas pilnveide, pieejamais atbalsts un tehniskie risinājumi.

Prānis cer, ka sāktais tiks turpināts un īstenots un turpmāk vairs nevienai studentei vai studentam, darbiniecei vai darbiniekam nebūs jāpiedzīvo tās nepatīkamās, baisās situācijas, par kādām izskanēja liecības "Kultūršokā". Jau šobrīd esot paveikts ļoti daudz, lai robežas būtu pilnīgi drošas.

Jauno rektoru izraudzīsies JVLMA padome. Šobrīd gan nav zināms, kad varētu tikt izsludināts konkurss uz rektora amatu, aģentūrai LETA sacīja padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Pagaidām arī neesot zināms, kas būs rektora pienākumu izpildītājs. Sarunā ar Prāni panākta neformāla vienošanās, ka viņš vadīs augstskolu līdz mēneša beigām vai līdz tam, kad tiks atrasts rektora pienākumu izpildītājs.

Kā sākotnēji vēstīja Latvijas Televīzija, JVLMA ir saņēmusi iesniegumus par iespējamu tās pasniedzēju seksuālu uzmākšanos studentēm. Līdz šim disciplinārsods piemērots vienam pasniedzējam, vēl viens pasniedzējs atstādināts bez iespējām sazināties ar studentiem.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar izskanējušo informāciju par JVLMA pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.