Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) ir uzdots izvērtēt un izveidot kartējumu par to, kurās Latvijas vietās skolām ir vislielākās problēmas ar mācību materiāliem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Viņa atgādināja, ka pagājušajā mācību gadā tika par 30% palielināts finansējuma apjoms, lai skolēniem nodrošinātu darba burtnīcas un grāmatas, paredzot iespēju tās nomainīt reizi trijos gados.
Ministre atzina, ka mācību materiālu atbilstība un pieejamība ir viens no elementiem, kas nodrošina izglītības kvalitāti. Tādēļ Čakša lūgusi kolēģus no IKVD izvērtēt, kuras ir tās vietas Latvijā, kur par mācību līdzekļiem izskanējis visvairāk sūdzību.
Kartējuma veidošana patlaban vēl notiek, taču esot izgaismojušās vairākas problēmas, piemēram, ja mācību grāmata ir drukāta kopā ar darba burtnīcu, tad sanāk, ka tā ir jāmaina katru gadu. Šajā situācijā esot jārunā ar izdevniecībām.
"Šī mācību materiālu daļa, kas nonāk pie skolēna, tiek gatavota caur izdevniecībām, un tādēļ šo naudu mēs dodam pašvaldībām, un tālāk tad tiek iepirkti šie materiāli. Tas ir pietiekami sarežģīts mehānisms, tādēļ šobrīd jānokartē, kur tad ir tā galvenā problēma," sacīja Čakša.
Viņa norādīja, ka par mācību materiālu nodrošinājumu ir dzirdējusi gan ļoti labus stāstus, kur skolām visa pietiek, gan arī sūdzības.
Kā ziņots, izglītības nozares eksperti iepriekš norādījuši uz mācību līdzekļu trūkumu skolās.
Esošajos apstākļos papildu finansējumu mācību līdzekļu iegādei var atrast Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmās, taču problēmas risināšanai pašlaik pietrūkst politiskās gribas, aģentūrai LETA rudenī puda aptaujātie nozares eksperti.
Šogad vienam skolēnam plānots atvēlēt par 30% lielāku finansējumu nekā pērn - no 28,3 eiro tas pieaudzis līdz 35,2 eiro.
Izdevniecības "Skolas vārds" vadītāja Violeta Brenčeva šādu pieaugumu gan vērtēja kā ierēdņu un izglītības politikas veidotāju atrautību no realitātes. Par to varot iegādāties, piemēram, vienu darba burtnīcu vienā mācību priekšmetā.
Izglītības un zinātnes ministrijas palamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV) pērn solīja, ka ministrija "darīs visu iespējamo, lai summu vēl kāpinātu", ja to ļaus budžets.
"Mēs arī vēlētos, lai šis finansējums būtu krietni apjomīgāks. Šā budžeta ietvaros tas, ko esam varējuši izdarīt, ir palielināt valsts budžeta finansējuma apmēru uz vienu izglītojamo mācību līdzekļu iegādei. Tas arī attiecas uz digitālajiem mācību līdzekļiem," sacīja Amatniece.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Čakša finansējuma pieaugumu mācību līdzekļiem vērtē kā optimālu valsts pašreizējos finansiālajos apstākļos.
Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem valstij jāatrod vēl papildu 14 miljoni eiro gadā, lai skolas nodrošinātu ar visiem mācību līdzekļiem.