Rīgas rajona tiesa daļēji apmierinājusi par iespējamu uzmākšanos studentiem atstādinātā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docenta Andreja Ameļkoviča prasību par viņa atjaunošanu darbā, kā arī vidējās izpeļņas izmaksu par darba piespiedu kavējuma laiku, aģentūrai LETA apstiprināja tiesā.
Tiesa par spēkā neesošu atzina LMA 2024.gada 10.aprīļa rīkojumu par Ameļkovičam noteikto dīkstāvi.
Tāpat tiesa atzina par spēkā neesošu LMA darba līguma uzteikumu un nolēma atjaunot Ameļkoviču docenta akadēmiskajā amatā vizuālajā mākslā, zīmēšanā.
No LMA par labu Ameļkovičam nolemts piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku no 2024.gada 23.aprīļa līdz lietas izskatīšanai tiesas sēdē 2025.gada 17.janvārī.
LMA aģentūrai LETA pagaidām atturējās komentēt, vai pārsūdzēs tiesas lēmumu. Augstskola sola sniegt atbildi pēc tam, kad iepazīsies ar spriedumu.
LMA vadība 2024.gada pavasarī pārtrauca darba tiesiskās attiecības ar docentu. Ameļkovičs iepriekš tika atstādināts no darba par nepieklājīgiem izteikumiem internetā.
Iepriekš vēstīts, ka par līdzīgiem nodarījumiem no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) tika atstādināti divi pasniedzēji - Rolands Kronlaks un Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs. Rīgas apgabaltiesa nospriedusi atjaunot Kronlaku akadēmijas pasniedzēja amatā. Tāpat Rīgas apgabaltiesa nospriedusi atjaunot amatā Kupču. Akadēmija solījusi spriedumus pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Attiecībā uz Kupču Rīgas apgabaltiesā skaidroja, ka rīkojumā par atlaišanu no darba augstskola kā pamatu norādīja tikai Valsts policijas lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu darbiniekam un Darba likuma 115.panta piekto daļu. Citi pamatojumi rīkojumā nebija norādīti. Taču Valsts policijas lēmums varēja būt par pamatu atstādināšanai, bet ne darbinieka atlaišanai.
Savukārt attiecībā uz Kronlaku tiesa secināja, ka no darba devēja puses konstatēti vairāki būtiski darba līguma uzteikuma procedūras pārkāpumi.