Šogad no profesionālās izglītības iestādēm atskaita mazāk audzēkņu

Latvijā šajā mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 28 600 audzēkņu, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē skaidro, ka audzēkņu skaita pieaugums galvenokārt ir saistīts ar atskaitīto audzēkņu skaita samazinājumu - 2024./2025. mācību gadā no mācību procesa atskaitīts par 17,1% jeb 947 audzēkņiem mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā.

2024.gadā profesionālās izglītības programmās uzņemti 10 800 audzēkņu, kas ir par 1,3% jeb 139 audzēkņiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņemto vīriešu īpatsvars, tāpat kā iepriekšējos gados, pārsniedza sieviešu īpatsvaru - 56,7% jeb 6149 no uzņemtajiem audzēkņiem bija vīrieši un 43,3% jeb 4687 bija sievietes.

Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas, kurās mācības sāka 4200 jeb 39,4% no kopējā uzņemto audzēkņu skaita, kā arī ar pakalpojumiem saistītās mācību programmas, kurās mācības sāka 2300 jeb 21,2%.

Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām visvairāk audzēkņu apguva mašīnzinības (25,8%), būvniecību un civilo celtniecību (22,9%), kā arī mehāniku un metālapstrādi (16,6%). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (55,4%) un skaistumkopšanas pakalpojumu (19,6%) programmās.

Pēdējo desmit gadu laikā visvairāk pieaudzis uzņemto audzēkņu skaits dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju (IT) un matemātikas programmās - par 445 audzēkņiem. Tajā pašā laikā lielākais uzņemto audzēkņu skaita samazinājums bija sociālo zinātņu programmās - par 709 audzēkņiem un pakalpojumu nozaru programmās - par 872 audzēkņiem.

Lielākais sieviešu īpatsvars starp 2024.gadā uzņemtajiem audzēkņiem bija veselības aprūpes un sociālās labklājības (90%) un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (77,6%) programmās. Savukārt lielāks vīriešu īpatsvars bija dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (85,2%), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (83,3%) programmās.

Vidējais uzņemto audzēkņu vecums bija 19,3 gadi. Vairums (85,2%) uzņemto audzēkņu bija vecumā līdz 20 gadiem, ieskaitot, kamēr 5,6% bija vecumā no 21 līdz 30 gadiem, ieskaitot, bet 2,2% - 50 un vairāk gadu vecumā. No audzēkņiem 56,7% uzņemti uzreiz pēc pamatskolas pabeigšanas un mācības profesionālās izglītības iestādēs sāka 16 gadu vecumā.

Visvairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā - 10 400 jeb 36,2% no kopējā skaita, kā arī pakalpojumu jomā - 5900 jeb 20,8%. Vismazāk audzēkņu ir veselības aprūpes un sociālās labklājības programmā - 829 jeb 2,9%, kā arī lauksaimniecības programmā - 1600 jeb 5,5%.

Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, lielākais audzēkņu pieaugums 2024/.2025. mācību gadā bija lauksaimniecības programmās - par 125 audzēkņiem jeb 8,6% un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās - par 580 jeb 2,8%. Lai arī tikpat kā visās programmu grupās audzēkņu skaitā vērojams pieaugums, tomēr sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās audzēkņu skaits kopumā ir samazinājies par 23 jeb 1,1%. Šajās programmās par 3,2% jeb 54 audzēkņiem samazinājās studējošo sieviešu skaits, bet vīriešu skaits pieauga par 7,3% jeb 31 audzēkni.

No kopējā audzēkņu skaita 91,5% jeb 26 200 mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 8,1% jeb 2300 apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,4% - profesionālās pamatizglītības programmas.

Starp profesionālās izglītības programmu audzēkņiem vairāk ir vīriešu - 16 300 jeb 57,1% no kopējā audzēkņu skaita, savukārt sieviešu skaits ir 12 300 jeb 42,9%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu sieviešu īpatsvars profesionālajā izglītībā ir palielinājies par 0,5 procentpunktiem. Zemākais sieviešu īpatsvars bija 2010.gadā - 39,8%, un kopš tā laika tas ir pieaudzis.

Dati arī liecina, ka 52,8% jeb 8600 vīriešu mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, seko dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas - 18,3% jeb 2900. Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas apgūst 69 jeb 0,4% no kopējā vīriešu skaita profesionālajā izglītībā, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu, kad šajās programmās mācījās 44 jeb 0,3% no kopējā audzēkņu vīriešu skaita.

Savukārt sieviešu vidū pieprasītākās ir ar pakalpojumiem saistītās programmas, tostarp galvenokārt viesnīcu un restorānu, skaistumkopšanas pakalpojumi, kuras apgūst 31,9% jeb 3900 sieviešu. Vienlaikus 27,3% jeb 3300 sieviešu mācās humanitāro zinātņu un mākslas programmās, 14,2% jeb 1700 apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, bet 13,1% jeb 1600 ­- sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.

2024.gadā mācības profesionālās izglītības programmās pabeidza 5600 audzēkņu, kas ir par 4,4% jeb 259 audzēkņiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka absolventu skaitam ir tendence samazināties jau vairākus gadus, un pēdējo desmit gadu laikā tas samazinājies par vairāk nekā trešdaļu - par 36,3% jeb 3200 absolventu, salīdzinot ar 2014.gadu.