Izglītība & Karjera

"Izglītības kvalitāte ir tas, kas noteiks cilvēka produktivitāti pēc 20 gadiem, produktivitāte noteiks atalgojumu, atalgojums noteiks to, cik daudz cilvēki maksās nodokļus," TV24 raidījumā "Preses klubs" skaidro ekonomists, partijas "Latvijas attīstībai" valdes loceklis, ekonomikas ministrs(2014), izglītības un zinātnes ministrs (2013-2014), bijušais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Frakcijas "Nacionālā apvienība" deputāti iesnieguši Saeimā Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kas paredz atļaut valsts ģimnāzijām un vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus.

Jautājumā par skolu tīkla sakārtošanu vajadzētu nevis balstīties emocijās, bet skatīties datos par izglītības iestāžu sniegumu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) direktore un vadošā pētniece Dace Namsone.

Kulinārijas blogeris Rojs Puķe jeb labāk pazīstams ar vārdu Pipars jau pusotru gadu dodas uz Latvijas skolām, lai skolēniem pasniegtu nodarbības par uzturu. “Bez Tabu” saņem vēstuli no skolēniem, kuri apšauba Pipara zināšanas uztura jomā, uzdodot jautājumu, vai šādas nodarbības drīkst pasniegt personas bez attiecīgās izglītības?

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par iespēju skolēniem sliktas atzīmes labot vairākkārt.

2023./2024. mācību gadā 9.klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušā mācību gadā. Šādu lēmumu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieņēmusi, izvērtējot pagājušās eksaminācijas sesijas rezultātus un to, ka pašlaik tiek izstrādāta izlīdzinošā gada koncepcija tiem, kuri eksāmenos nav sasnieguši noteikto snieguma līmeni. Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 15%, kā tas paredzēts jau iepriekš. Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi atbilstošo noteikumu grozījumus, kurus virza izskatīšanai valdībā.

Iepazīstot zinātnieku un studentu radītas inovācijas transporta un satiksmes jomā, kā arī izzinot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un RTU Latvijas Jūras akadēmijas attīstības plānus, RTU viesojas satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Viņš ar RTU rektoru Tāli Juhnu ir vienisprātis par vajadzību Latvijā attīstīt transporta un sakaru nozares ekselences centru.

Pēc mēneša, 1.martā, Latvijas lielākās augstskolas - Latvijas Universitātes (LU) - Satversmes sapulcē notiks LU rektora vēlēšanas. Par rektora amatu cīnīsies LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, LU rektora padomniece Signe Bāliņa un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Pirms vēlēšanām viņi savu piemērotību rektora amatam mēģinās pierādīt arī kandidātu debatēs. Bērziņš intervijā aģentūrai LETA norāda, ka viņa prioritātes ir LU zinātniskā izcilība un studentu panākumi. Viņaprāt, LU iekļūšanu Top 500 pasaules universitāšu vidū līdz šim ir traucējis neskaidrais pārvaldības modelis, kas neļauj fokusēties uz rezultātu un nespēja piesaistīt finansējumu.

Ja izglītības iestāde uz 1.septembri neatbildīs Ministru kabineta (MK) noteiktajam minimāli pieļaujamajam skolēnu skaitam klašu grupā, tad 2024./2025.mācību gadā tā vēl saņems valsts finansējumu, izriet no grozījumiem Izglītības likumā, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi publiskajai apspriešanai līdz 15.februārim.

LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā" diskusijas dalībnieki mēģināja diskutēt par to, kas notiek ar izglītības finansēšanas modeļa maiņu un mazo skolu slēgšanu. Diskusija brīžiem pārvērtās balagānā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās pārskatīt klašu posmu, kurā tiek īstenotas tālmācības programmas, taču pašlaik grūti prognozēt, kāds būs sarunu rezultāts, aģentūrai LETA pavēstīja IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.

Diskusijas par izmaiņām skolu tīklā līdzinās cīņai ar nezināmo, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nākusi klajā tikai ar konceptuālu redzējumu, kāda varētu būt finansēšanas programma, norādīja premjere Evika Siliņa (JV), kura trešdien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Cilvēku bažas par skolu tīkla sakārtošanu nedrīkst noraidīt kā nepamatotas, negudras vai tumsonīgas, uz tām ir jāatbild, sociālajā medijā "Facebook" uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pēc mēneša, 1.martā, Latvijas lielākās augstskolas - Latvijas Universitātes (LU) - Satversmes sapulcē notiks LU rektora vēlēšanas. Par rektora amatu cīnīsies LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, LU rektora padomniece Signe Bāliņa un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Pirms vēlēšanām viņi savu piemērotību rektora amatam mēģinās pierādīt arī kandidātu debatēs. Kā pirmo aģentūra LETA publicē interviju ar Bāliņu, kurā viņa saka, ka lielākais uzdevums ir, lai LU ir iekļautos pasaules labāko universitāšu ekosistēmā. Vienlaikus Bāliņa atzīst, ka LU ir redzama izcilība zinātnē, taču pasaules labāko augstskolu reitingos nevarēs iekļūt ar tādu finansējumu, kāds Latvijas augstskolām ir pašlaik.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā noteikt iespēju atbrīvot no valsts pārbaudījumiem izglītojamos ar redzes un dzirdes traucējumiem, liecina publiskai apspriešanai nodotais noteikumu grozījumu projekts.

Liepājas Universitāte (LiepU) 1.martā kļūs par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sastāvdaļu, stiprinot augstāko izglītību reģionā, paredz sadarbības līgums, kuru pirmdien parakstīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Liepājas pašvaldība, LiepU un RTU.

Būtisku dzīves lēmumu pieņemšana mūsdienu pasaulē kļūst aizvien sarežģītāka, jo tas vienmēr rosina jautājumu par stabilitāti mūsdienu mainīgajā realitātē. Lēmumi, kas ietekmē zināšanas, prasmes un finansiālo labklājību, var šķist vēl prasīgāki, jo tie šķietami vienlaikus ietekmē visas dzīves nozares. Bet kā būt pārliecinātam par savu izvēli? Vai ir kādas stratēģijas, kas var palīdzēt pieņemt šo lēmumu, lai sasniegtu savus mērķus?

Rīgas Katoļu ģimnāzijas vecāki šodien plkst.12 rīkos akciju pret skolu slēgšanu, aicinot Latvijas skolu skolēnus, skolotājus un vecākus pie savas skolas izpildīt Latvijas himnu kā "cieņas un patriotisma apliecinājumu".

Ēdoles, Z.A. Meierovica Kabiles un Turlavas pamatskolas savu darbu turpinās kā ierasts, taču nepietiekamā skolēnu skaita dēļ ar šā gada 1.augustu slēgs Nīkrāces pamatskolu, tā ceturtdien sēdē lēma Kuldīgas novada domes deputāti.

Talsu novadā likvidēs Kolkas un Virbu sākumskolu, Pūņu pamatskolu un Lībagu sākumskolu reorganizēs, ceturtdien lēma Talsu novada domes deputāti.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā". 22. janvārī notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē pašvaldību vadītāji, izglītības speciālisti un pedagogi, diskutējot par šo modeli un citām skolu tīkla reformas aktualitātēm, to analizēja un kritizēja.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) vadība aicina apturēt Ministru Kabinetā (MK) iesniegto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojuma "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju" grozījumu projekta virzību, kas rada nopietnas bažas par to, ka IZM gatavo vienīgās sporta nozarē specializētās augstskolas likvidāciju un nevis reorganizāciju, iekļaujoties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ekosistēmas struktūrā.