IZM radījusi jaunu finansēšanas modeli – gaidas nomaina vilšanās?

© Depositphotos

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā". 22. janvārī notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē pašvaldību vadītāji, izglītības speciālisti un pedagogi, diskutējot par šo modeli un citām skolu tīkla reformas aktualitātēm, to analizēja un kritizēja.

Jāatgādina, ka pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā", kas paredz ieviest jaunu modeli mērķdotācijas aprēķinam pedagogu atalgojumam vispārējā pamata un vidējā izglītībā. IZM ir izstrādājusi finansēšanas modeļa pirmo versiju.

Jauns, bet vai taisnīgāks?

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" mērķis ir nodrošināt, lai katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. Tas nodrošināšot gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu atalgojumu, veicinot arī skolas autonomiju un nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti, sola IZM.

Jaunajā finansēšanas modelī piešķiramā finansējuma aprēķināšanai paredzēts izmantot dažādu lielumu klases. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9. klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, bet pārējā finansējuma daļa pašvaldībai būs jāfinansē no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12. klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi.

Modelis paredz, ka turpmāk pašvaldības valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pārdali starp skolām vairs nevarēs veikt. Šobrīd pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.

"Programma skolā" paredz, ka pedagogi saņems taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita. Jaunais modelis paredz arī būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, kā arī tiek paredzēts finansējums tādiem atbalsta pasākumiem, kas līdz šim nav finansēti no valsts budžeta, piemēram, nodrošinot valsts finansējumu sociālajiem pedagogiem un karjeras konsultantiem," vēsta ministrijas mājaslapa "izm.gov.lv".

Jaunais finansēšanas modelis ejot arī roku rokā ar skolu ekosistēmas sakārtošanu un investīcijām skolu infrastruktūrā, kā arī īpašo programmu austrumu pierobežai.

Finansējuma aprēķina pamatā ir klase. Jaunais aprēķina princips skolām ļaus saņemt pilnu programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, neatkarīgi no tā, vai klasē ir, piemēram, 20 vai 23 bērni. Būtiski palielinot atbalsta pasākumu klāstu, skolēniem būs iespēja laikus un pienācīgā apmērā saņemt papildus nepieciešamo atbalstu izglītības procesā, kas ļaus uzlabot izglītības kvalitāti, uzskata IZM.

IZM, izvērtējot nozares ekspertu un pašvaldību sniegto atgriezenisko saiti, modelī ir precizējusi kopējo pedagoģisko likmju aprēķina metodoloģiju, stiprinot skolu autonomiju un paredzot uz katrām 40 minūtēm mācību stundu tikpat laiku (40 minūtes) arī citu pienākumu veikšanai, kā arī atbilstoši klases lielumam papildus apmaksātu darba laiku. Konkrētā pedagoga slodzes sastāvu nosaka skolas direktors.

Finansēšanas modelis ir nodots testēšanai pašvaldībām. Ar jauno finansēšanas modeli iepazīstināti arī sociālie un sadarbības partneri. Šā gada februārī noslēgsies informācijas apkopošana no visām pašvaldībām par prognozēto izglītības iestāžu tīklu un tajā plānoto izglītības programmu apmēru, klašu komplektu un izglītojamo skaitu katrā izglītības iestādē.

Tuvākajā laikā izskatīšanai valdībā plānots virzīt regulējumu jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai, paredzot, ka tas tiktu ieviests jau no šā gada 1. septembra.

Ko paredz jaunais modelis?

IZM savā prezentācijā sola, ka gaidāma radikāla pedagogu atalgojuma palielināšana līdz vidēji 2500 eiro mēnesī. Tā būtu arī iespēja lielākai pedagogu daļai strādāt vienā skolā ar pietiekamu slodzi un bez pārslodzes. Modelis paredz 36 stundu darba likmi ar nomināla bruto atalgojumu - zemākā stundas likme + 20%. 2024. gada piemērs: 9,54 eiro/h x 36 h nedēļā = 4 nedēļas +20% = 1373,76 x1,2 = 1648,51 eiro / mēnesī.

"Programma skolā" ietver pedagogu likmes mācību plāna īstenošanai 100% apmērā, atbalsta personāla likmes atkarībā no skolēnu skaita pašvaldībā, administrācijas atalgojuma likmes atkarībā no skolēnu skaita iestādē, 2% papildu finansējumu atbalsta pasākumiem, papildu finansējumu atbalsta pasākumiem iekļaujamajiem bērniem un 10% papildu finansējumu ģimnāzijām.

LPS sanāksmē izglītības un zinātnes ministres padomniece politiku izstrādes un analītikas jomā Karīna Caunīte-Orupe uzsvēra, ka modeli nepieciešams vēl pilnveidot un precizēt, tajā skaitā aprēķinu sadaļu. Šobrīd ministrija izstrādājot normatīvo regulējumu. Jaunajam modelim jābūt gatavam līdz 31. janvārim, un no šī datuma IZM neatkāpsies. Lai gan jaunais modelis stāsies spēkā jau šā gada septembrī, "tam varētu būt paredzēts arī pārejas periods un pārejas noteikumi", pieļāva K. Caunīte-Orupe. Pārejas periods iecerēts trīs gadu garumā.

Vai pārejas periods būs arī pašvaldībām lēmumu pieņemšanai, kuras skolas likvidēt, bet kuras nē? Līdz šim bija noteikts, ka tām lēmumi ir jāpieņem līdz 31. martam. Tagad LPS diskusijā izskanēja, ka šis termiņš varētu tikt pagarināts līdz 31. maijam.

Tika uzsvērts, ka pašvaldībām esot autonomija un rīcības brīvība veidot skolu atbalsta personāla kopumu pēc savām vajadzībām, un vairākkārt tika uzsvērts, ka skolu atbalsta personālam valsts atbalsts pieaugšot par 69%. Kā liecināja padomnieces sagatavotā prezentācija, vislielāko atbalstu saņems pedagogu palīgi un sociālie pedagogi.

IZM kārtējais eksperiments

IZM testēšanai pašvaldībām nodos nepilnīgu finansēšanas modeli kārtējam eksperimentam, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa atzina, ka šogad pozitīvais ir tas, ka šogad tiek pildīta vienošanās par algu paaugstināšanas grafiku, bet ar IZM veidojas jauna konfliktsituācija.

No pieejas "Nauda seko skolēnam" ir jāatsakās, jo tajā, kā rādījis laiks un pieredze, ir daudz nepilnību. Taču tagad pašvaldībām tiks nodots jauns modelis par programmu finansēšanu, kas ir nepilnīgs, kārtējais eksperiments.

LIZDA cenšas pārliecināt IZM, lai novērstu kļūdas. Jaunajā modelī IZM nav iekļāvusi vienu no streika prasībām - turpmākā slodzes balansēšana.

"Pašvaldības testēs nepilnīgu modeli, un negribam pieļaut, ka tas būs kārtējais eksperiments, kas dos triecienu nozarei," sacīja Vanaga, piebilstot, ka LIZDA cer, ka viss tiks atrisināts un nebūs jāprotestē, kam arodbiedrība gan ir gatava.

Jaunais modelis saņem kritiku

Iespaids, ka IZM piedāvātais modelis ir nepilnīgs, samudžināts, līdz galam nepārdomāts un atrauts no reālās dzīves, neizzuda visā teju trīs stundu garumā ilgušās sanāksmes laikā. Uz to norādīja arī daudzi klātesošie pašvaldību vadītāji, izglītības speciālisti un pedagogi, kas ik pa laikam pieslēdzās attālināti.

Piemēram, Ādažu pašvaldību interesēja, kur palicis minimālais skolēnu skaits, vai valsts finansiāli atbalstīs pašvaldību izglītības pārvaldes un vai ir iespējams, ka pašvaldību finansējuma daļa šajā pasākumā varētu tikt samazināta. Sekoja IZM skaidrojums, ka atbalsta personālam finansējums netiks rēķināts uz bērnu skaitu, bet katrai izglītības iestādei atsevišķi. Minimālais skolēnu skaits izglītības posmā varētu būt 45, bet minimālais skolēnu skaits klasē - pieci. Tiek pieļautas arī izņēmuma situācijas, bet par tām būs jāvienojas ar pašvaldībām.

Tāpat izglītības speciālisti bija neizpratnē, vai bērnus ar īpašām vajadzībām varēs gan iekļaut, gan veidot speciālās klases un kas, ar kādām diagnozēm un kodiem (kas varētu tikt atcelti, jo mēs taču esam iekļaujoša sabiedrība) ir atbalstāmie un iekļaujamie bērni, un kurš to noteiks.

Un, ja, piemēram, 8. klasē skolēnam nepieciešams atbalsts fizikā, tad diezin vai atbalstu viņam varēs sniegt sociālais pedagogs, logopēds vai speciālais pedagogs, bet, visdrīzāk, to varēs izdarīt fizikas skolotājs. Tikai nav skaidrs, vai viņam kāds par to samaksās. Izskanēja viedoklis, ka, iespējams, STEM programmām ir par maz finansējuma. Tāpat nav padomāts par atbalstu talantīgajiem bērniem.

Klātesošie arī norādīja uz jaunā modeļa sasteigtību, ja tikai 8. janvārī notikusi pirmā kopīgā Vides un reģionālās attīstības ministrijas, LPS un IZM tikšanās, bet februāra sākumā dokumentam jau jābūt gatavam. Notikušas arī sarunas ar Satiksmes ministriju par skolēnu transporta un pārvadājumu jautājumiem, jo skolu pieejamībai jābūt saskaņā ar reģionālajiem pārvadājumiem, kuri, izrādās, jau ir iepirkti. Plānotas sarunas arī ar struktūrfondu cilvēkiem, jo pašvaldības saistībā ar nepieciešamību pieņemt lēmumus ir nobažījušās par struktūrfondu pieejamību.

IZM tika vaicāts, vai valsts līmenī būs pieejams vidusskolu saraksts, jo, lai pieņemtu lēmumus, pašvaldībām ir nepieciešams laiks un precīza informācija, uz ko tika saņemta atbilde, ka, visticamāk, tāda nebūs. Klātesošie atgādināja arī sākotnējos administratīvi teritoriālās reformas mērķus, kur vidusskolas esamība laukos bija viens no kritērijiem. Kur tas palicis?

Ķekavas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāju Lindu Zaķi interesēja, vai Ministru kabinets, pieņemot lēmumu, ņems vērā to, ka pašvaldība ir augoša. Jo citādi pēc jaunā modeļa iznākot, ka Ķekavai viena skola ir jāslēdz, jo nebūs naudas, tajā pašā laikā bērniem novadā nav kur mācīties.

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure diskusijas laikā skāra nopietnu problēmu - Latvijā pieaug to jauniešu skaits, kuri pēc pamatskolas beigšanas nekur nemācās un nestrādā. Šādu jauniešu ir aptuveni 15 000, un darbojas īpašas programmas viņu atgriešanai dzīvē.

"Ja tikai kārtosim skolu tīklu un nedomāsim, kur lai paliek tie jaunieši pēc 9. klases beigšanas, kuri nekvalificējas vidusskolai, un mēs nenodrošināsim viņiem iespējas mācīties profesionālajās skolās (un šobrīd tas netiek nodrošināts), rezultāti būs bēdīgi, un šeit būs atkal darbs sociālajam budžetam," viņa sacīja.

IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības jomā Ieva Suškeviča paskaidroja, ka līdz 31. janvārim paredzēts veikt arī profesionālās izglītības kapacitātes izvērtējumu. Profesionālajā izglītībā arī plānots pārskatīt gan finansēšanas modeli, gan finansējuma apmēru pēc pašreizējās finansēšanas kārtības, lai uz šā gada 1. septembri varētu palielināt finansējumu pēc pašreizējās kārtības. Modeļa pārskatīšana paredzēta līdz šā gada beigām, lai jauno modeli profesionālajā izglītībā varētu ieviest no 2025. gada 1. septembra.

IZM saņēma kritiku, vai ministrijai ir zināms, cik jauniešu katru gadu pabeidz 9. klasi, un vai viņiem tiek nodrošināta iespēja iegūt vidējo izglītību, uz ko saņēma atbildi, ka kapacitāte iet roku rokā ar finansējumu, tāpēc nav iespējams palielināt vietu skaitu profesionālajās skolās. Tika norādīts arī uz sabiedrības kritiku par to, ka profesionālajā izglītībā reformas notiks par gadu vēlāk, jo IZM nespēj sabalansēt izglītības procesus.

Skarbi izskanēja arī aizrādījums par vēlmi kārtējo reizi izglītības finansēšanu daļēji uzvelt pašvaldībām, neskatoties uz to, ka "trešā daļa pašvaldību jau šogad mirst nost, jo nav finansējuma".

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.