Siliņa par skolu tīkla optimizēšanu: Nav iemesla baidīties no pārmaiņām

Diskusijas par izmaiņām skolu tīklā līdzinās cīņai ar nezināmo, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nākusi klajā tikai ar konceptuālu redzējumu, kāda varētu būt finansēšanas programma, norādīja premjere Evika Siliņa (JV), kura trešdien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Ministru prezidente atzīmēja, ka programmu finansēšanas modelis vēl nav iesniegts valdībā, Ministru kabinetā nav notikušas arī diskusijas par kādiem konkrētiem nosacījumiem. Siliņas ieskatā nav iemesla baidīties no pārmaiņām, ir jāsagaida konkrētais IZM piedāvājums.

"Jāatceras, ka centralizēto eksāmenu rezultāti, protams, var būt viens no kritērijiem. Eksāmenu rezultāti mums nav izcili visās jomās. Mums ir jādomā, kā mēs varam veicināt, lai bērni saņemtu kvalitatīvu izglītību, ņemot vērā arī pedagogu skaitu. Ir jāspēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, vienlaikus paaugstinot izglītības kvalitāti, kas ir viens no mūsu ekonomikas stūrakmeņiem," žurnālistiem sacīja premjere.

Viņa uzsvēra, ka, lai varētu veikt skolu tīkla sakārtošanu, iepriekš ir jāsaprot, kā bērni nokļūs uz skolām, kas, iespējams, nebūs tuvu mājām. Siliņa atsaucās uz IZM pausto, ka tā neplāno samazināt mazāko klašu skaitu, jo bērniem ir svarīgi saņemt emocionālo atbalstu, tāpēc princips "tuvāk mājām" arī ir svarīgs.

Arī Valsts prezidents akcentēja, ka reformas vēl nav, valdībā nav nonācis IZM informatīvais ziņojums. Patlaban notiek emocionālas diskusijas, kas esot saprotami. Viņš atzīmēja, ka IZM mērķis ir nodrošināt, lai katrs bērns Latvijā saņemtu kvalitatīvu izglītību.

Rinkēvičs atzīmēja, ka šie jautājumi ir emocionāli un jutīgi ne tikai Latvijas novados, bet arī Rīgā. Viņa ieskatā ir jāskatās, kā var strādāt, palīdzēt un motivēt tās pašvaldības un skolas, kuras ir gatavas pārmaiņām. Tāpat ir jāskatās, kā palīdzēt tām pašvaldībām un skolām, kurās diskusijas vēl tikai notiek.

"Patlaban mēs diskutējam par lietām, par kurām tiek diskutēts starp izglītības un zinātnes ministri un pašvaldībām, taču attiecīgie politikas dokumenti valdībā nav izskatīti," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņaprāt, visi saprot, ka gan Latvijas rādītāji dažādos starptautiskos kritērijos, gan iekšējie reitingi parāda, ka ir ne tikai jāinvestē izglītībā, bet jāpanāk, ka bērni saņemtu labāko, kas ir iespējams, lai tad, kad absolvēta pamatskola vai vidusskola, dodoties tālā profesionālās vai augstākās izglītības jomā, bērns tiešām ir saņēmis maksimumu.

"Es neizlikšos par lielāko izglītības ekspertu, taču es saprotu pamattendences. Mēs visi zinām, ka pārmaiņas būs nepieciešamas. Es aicinu uz saprātīgiem, izdiskutētiem un pamatotiem lēmumiem. Tur, kur mēs varam, ejam uz priekšu tūliņ, dodot papildu motivāciju, nosakām to, ko mēs vēlamies sasniegt. Nedarām to šobrīd ar tādu spēku, jo tas nāks atpakaļ kā bumerangs," pauda Rinkēvičs.

Viņš sacīja, ka patlaban ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem ir jāatbild. Tāpat prezidents norādīja, ka jārisina jautājumi, kas nav atkarīgi no IZM - nevar prasīt no IZM, lai būtu sakārtoti ceļi, nodrošināti autobusi un sakārtota infrastruktūra. Katram novadam ir savas risināmās problēmas.

"Mans novēlējums un lūgums ir izdarīt šo lietu cieņpilni, saprātīgi, ne no spēka pozīcijām arī tad, ja varbūt neizdosies panākt pilnīgi visu nedēļas, mēneša vai gada laikā," pauda Rinkēvičs.

LETA jau rakstīja, ka atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.

Jaunā IZM pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. Tas nodrošināšot gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu atalgojumu, veicinot arī skolas autonomiju un nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti, sola IZM.

Jaunajā finansēšanas modelī piešķiramā finansējuma aprēķināšanai paredzēts izmantot dažādu lielumu klases. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1. līdz 9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10. līdz 12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi.

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.