Apsūdzību uzbūvē kā tiesību kāpnes

Liecinot Rīgas apgabaltiesā par apsūdzībām lēmumu pieņemšanā interešu konflikta situācijā, Ventspils mērs Aivars Lembergs atklāja, kā prokurori kombinējuši apsūdzību, izmantojot akciju sabiedrības Ventspils tirdzniecības osta (VTO) īpašnieku struktūru.

Prokurori apgalvo, ka A. Lembergs un viņa bērni ir patiesā labuma guvēji vairākos uzņēmumos, tostarp VTO. Šie prokuroru apgalvojumi vismaz pagaidām nav pierādīti. Iespējams, prokuroru apgalvojumi balstīti uz Šveices advokāta Rudolfa Meroni liecībām, bet tās tika uzklausītas slēgtās tiesas sēdēs un publiski to saturs nav zināms.

Turpretī A. Lembergs tiesā skaidroja, ka viss, kas viņam patiešām pieder, atbilstīgi Latvijas likumdošanai ir deklarēts ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijās.

Bet prokurori acīmredzot uzskata, ka A. Lemberga gadījumā Latvijas likumdošana nav piemērojama.

Četri pakāpieni

Viens no šādiem piemēriem ir krimināllietā iešūtie aptuveni simt Ventspils domē un Ventspils brīvostas valdē pieņemtie lēmumi saistībā ar VTO, kas, atbilstīgi apsūdzības rakstam, esot pieņemti interešu konflikta situācijā, jo A. Lembergs un viņa bērni esot «patiesā labuma guvēji» no VTO akcionāriem.

Liecinot par prokuroru apgalvojumiem saistībā ar VTO, A. Lembergs tiesai teica: «Mani piepin pie Ventspils tirdzniecības ostas pēc gana interesantas shēmas. Apsūdzībā tiek apgalvots, ka Aivaram Lembergam caur firmu Briskly piederējušas akcijas Ventspils tirdzniecības ostā, jo firmai Briskly piederot Ventspils tirdzniecības ostas akcijas. Par cik Briskly piederot Ventspils tirdzniecības ostas akcijas, tad arī es esot Ventspils tirdzniecības ostas akcionāra statusā.

Otra apsūdzības shēma: Aivaram Lembergam, dēlam Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai piederot Ventspils tirdzniecības ostas akcijas caur tādu kompāniju kā Euridice Corporation, kura ir dalībnieks Beleggingsmaatschappij Geit BV, kurai tad pieder Ventspils tirdzniecības ostas akcijas. Šādā ceļā es esot nokļuvis Ventspils tirdzniecības ostā. Tāds ir tas apsūdzības stāsts.

Nākošais stāsts - ka es esmu bijis dalībnieks SIA Transventa un Transventa ir akcionārs Ventspils tirdzniecības ostā.

Nākamais stāsts: Aivaram Lembergam, dēlam Anrijam un meitai Līgai caur Euridice Corporation, kurai kaut kas pieder Beleggingsmaatschappij Geit BV, kurai savukārt kaut kas pieder Seastar, kuram savukārt pieder Ferrotrans un Ferrotransam - Ventspils tirdzniecības osta akcijas.

Tā es kā pa kāpnēm kopā ar visiem bērniem esot iegājis iekšā Ventspils tirdzniecības ostā.

Šāda veida konstrukcija pilnīgi neatbilst Latvijas Republikas Komerclikumam, kurš nosaka, ka akciju sabiedrībās dalībnieks ir tas, kurš ir reģistrēts akcionāru grāmatā. Ja akcionārs ir reģistrēts akcionāru grāmatā, tad, protams, viņš ir akcionārs. Tad viņam ir tiesības piedalīties akcionāru sapulcēs, balsot; ja dala dividendes, saņemt dividendes; ja dala likvidācijas kvotu, viņš ir tiesīgs saņemt likvidācijas kvotu. Ja samazina pamatkapitālu, viņš var saņemt savu proporcionālo daļu no samazinātā kapitāla. Tas, kurš nav akcionārs, tam kompānijā nepieder absolūti nekas!»

Izziņas no Uzņēmumu reģistra

A. Lembergs tiesai atgādināja, ka 2011. gada 13. jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā. Likums tika papildināts ar 17.1. «prim» pantu, kurš saucas - «atklāšanas pienākums». Ar to likums noteica, kas kompānijā ir patiesais labuma guvējs.

Likumā, cita starpā, arī teikts, ka dalībniekam, kurš tur pamatkapitāla daļas vai akcijas savā vārdā, bet citas personas labā iegūstot vismaz 25% no kapitālsabiedrības daļām, ir pienākums četrpadsmit dienu laikā paziņot par to kapitālsabiedrībai, kuras personas labā šīs daļas tiek turētas.

No 2011. gada likumā ir norma, ka dalībniekam, kurš nav fiziska persona un kuras līdzdalība kapitālsabiedrībā ir vismaz 25%, un kurš nav dibināts saskaņā ar Eiropas Savienības dalības likumiem, ir pienākums četrpadsmit dienu laikā iesniegt kapitālsabiedrībā paziņojumu par personām, kuras uzskatāmas par šā dalībnieka dibinātajiem, dalībniekiem vai šim statusam pielīdzināmām personām, kuras paziņojuma iesniegšanas brīdī gūst labumu no šī dalībnieka pastāvēšanas.

A. Lembergs tiesā liecināja: «Es jums, godātā tiesa, varu pateikt, ka šos pantus likumā iebalsoja pret mani, lai mani «izčakarētu», ar domu: «Kur Lembergs tagad dēsies? Tagad Uzņēmumu reģistrā Lembergs parādīsies!» Pēc likuma man Uzņēmumu reģistram nekas nav jādeklarē, to deklarē komersants. Ventspils tirdzniecības ostai šīs ziņas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Man arī tas [kas ir Uzņēmumu reģistrā] ir jādeklarē. Es uzrakstīju Uzņēmumu reģistram iesniegumu: «Lūdzu izsniegt man izziņu, kur es esmu Latvijā deklarēts kā patiesā labuma guvējs.» Tātad, ja Uzņēmumu reģistrā ir deklarēts, tad skaidrs - tad man arī jādeklarē. Kā savādāk? Ko jūs, godātā tiesa, domājat, man atbildēja Uzņēmuma reģistrs? Ka neesmu es nevienā kompānijā...»

Tiesnesis Boriss Geimans viņu pārtrauca: «Man šķiet, ka jūs jau par to runājāt, un es nesaprotu, kāds tam sakars ar apsūdzību?»

A. Lembergs atbildēja: «Tāds sakars, ka tiek apgalvots, ka es esmu Ventspils tirdzniecības ostā patiesais labuma guvējs. Bet es neesmu patiesā labuma guvējs! Un par to šobrīd jau var pārliecināties Uzņēmumu reģistrā! Es divas reizes paņēmu tās uzziņas. Man arī tas ir jādeklarē. Paņēmu divas reizes uzziņas, lai es šos faktus varētu iekļaut deklarācijā un attiecīgi iesniegt tiesā! Man tāda uzziņa ir, ka es neesmu Ventspils tirdzniecības ostā un man ar to nav nekāda sakara. Diemžēl jūs, godātā tiesa, šīs divas izziņas noraidījāt. Taču tās attiecas uz 200-300 apsūdzības epizodēm.»

Cita starpā, VTO padomes priekšsēdētājs jau kopš 2006. gada jūnija ir iepriekšminētais R. Meroni (īsus laika sprīžus šajā periodā viņš ir noslīdējis līdz padomes locekļa amatam), un arī pārējie šīs kompānijas padomes un valdes locekļi no 2010. gada ir R. Meroni uzticamības personas, liecina datu bāze Firmas.lv.

Absurda situācija

Kā tiesai skaidroja A. Lembergs, būtu saprotami un taisnīgi, ja prokurori, rakstot apsūdzību sadaļā par lēmumu pieņemšanu interešu konflikta situācijā, balstītos uz konkrētām spēkā esošām Latvijas likumu normām, uz kurām balstās visi tiesībsargi, tajā skaitā arī Valsts ieņēmumu dienests. Pēc apsūdzības sanāk, ka prokurori spiež A. Lembergu pārkāpt likumu.

«Ja es kaut ko deklarēju, tad man ir jāpierāda, ka tā ir taisnība. Ja es teikšu, ka esmu Ventspils tirdzniecības ostā akcionārs, tad Valsts ieņēmumu dienests man paprasīs: «Pierādi!» Es teikšu: «Nu, kā - ņemiet akcionāru žurnālu, paskatieties!» Bet tur manis nav! Es ierakstīšu deklarācijā kompāniju, jūs paņemsiet akcionāru žurnāla izrakstu, bet manis tur nav! Tad esmu sniedzis nepatiesu deklarāciju. Un kas man par to ir? Krimināllikuma 219. pants. Prokurori mani uz to spiež, lai es deklarēju, un pēc tam, kad es nevarēšu pierādīt, tad mani apsūdzēs. Nevar deklarēt to, ko nevar dokumentāli pierādīt, ka tas tev pieder. Ja es deklarēju, ka man, teiksim, ir kaut kāds briljants, man prasa - parādi, un, ja es nevaru parādīt, tad mani apsūdz pēc 219. panta. Tāpat tas ir ar Ventspils tirdzniecības ostu. Kāds man sakars ar to? Es akcionārs neesmu un neesmu bijis - punkts. Parādiet man akcionāru žurnālu, kur es esmu ierakstīts? No krimināllietas es to neredzu. Arī to, ka tur būtu bijuši mani bērni. Starp citu, Uzņēmumu reģistram jautāju arī par bērniem. Reģistrs pateica - mēs jums tādas ziņas neizsniedzam! Lai viņi paši jautā, mēs viņiem atbildēsim. Viss stāsts. Tā ka man nav nekādu iespēju noskaidrot, vai bērni tur ir vai nav. Kā es varu noskaidrot? Izņemot gadījumu, ka viņi man to pasaka. Bet ja viņi man nesaka? Viņi taču ir pieauguši!» .