Par draudzenes slepkavību 15 gadu cietumā

"Visa Valmiera runā, ka viņš nav dzīvotājs. Neesmu gan pārliecināta, vai kāds gribēs uzņemties atbildību un viņam kaut ko nodarīt, taču cietumā būs grūti. Pati pirms divdesmit gadiem strādāju Valmieras cietumā un redzēju pašnāvības un citas briesmīgas lietas, jo nosēdēt tik ilgus gadus ir grūti," saka Maija.

Viņas balsī jūtams satraukums, taču tā vairs nav dzīves nomāktā Maija, ar kuru Neatkarīgā runāja pirms pusgada. Kopš sievietes meitas slepkavam tiesa nolasījusi spriedumu, viņai dzīvot un elpot kļuvis vieglāk.

Maijas meitu Karīnu mantkārīgos nolūkos pirms diviem gadiem nogalināja viņas draugs Kaspars. Viņš slepus pierunāja meiteni pārdot dzīvokli, paņēma naudu un tās pašas dienas vakarā aizveda viņu uz mežu Vijciemā, kur nogalināja, sitot pa galvu ar dzelzs stieni. Pagājušajā nedēļā divdesmit trīs gadus vecajam jaunietim Vidzemes apgabaltiesa piesprieda piecpadsmit gadus un sešus mēnešus cietumā ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trīs gadiem. Viņa kompanjonam tiesa prasīto divpadsmit gadu vietā par līdzdalību slepkavībā iedeva divus gadus par neziņošanu.

"Esmu pārliecināta, ka Kaspars to neizdarīja viens, bet viņš neko nesaka. Īpaši neapmierināta esmu ar to, ka Braslim mainīja kvalifikāciju, jo tiesa neņēma vērā ierakstītās telefona sarunas, kurās dzirdams, ka visa viņa ģimene zināja par Kaspara plāniem nogalināt Karīnu. Un naudu ar Brasli viņš tērēja kopā!" sašutusi ir Maija.

Tiesa Kasparam pirms trim mēnešiem nozīmēja psihiatrisko ekspertīzi, un ārsti secinājuši, ka viņš ir pieskaitāms. Maija vērojusi viņu tiesas zālē un stāsta, ka Kaspars visu laiku izturējies vēsi un vienaldzīgi lūkojies griestos. Nedēļu pirms sprieduma viņa sejā parādījušās skumjas. "Nezinu, vai viņš pārdzīvo. Gribētos noskaidrot, kas viņam darījās galvā, kāpēc vajadzēja nogalināt manu meitu? Varēja taču kopā mierīgi dzīvot!" pārdzīvo Maija. Viņa Kasparam nespēj piedot, taču ir pateicīga, ka viņš parādīja, kur apraka Karīnu; varēja meitenei sarīkot pienācīgas bēres.

Pēc sprieduma nolasīšanas viņa pirmo reizi pusgada laikā apciemojusi savus mazbērnus – dēla meitiņas. Iepriekš, viņas ieraugot, visu laiku bijis jāraud, jo meitenes atgādinājušas par Karīnu, taču šoreiz Maija jutusies atvieglota un priecīga. Viņa joprojām audzina arī divus audžupuikas. Vecākais gan, iespējams, atgriezīsies savā bioloģiskajā ģimenē. "Jurītis gan visu laiku turas pie manis. Sauc par mammu. Saku viņam, ka esmu vecmamma, taču viņš pretī – nē, tu man esi vismīļākā mamma!" stāsta Maija.

Pilns spriedums šajā lietā tiks paziņots 27. aprīlī, un pēc tam to likumā noteiktajā kārtībā varēs pārsūdzēt.

Latvijā

Biedrība "Tavi draugi" jau trešo gadu uzsāk labdarības akciju "Ziemassvētku ekspresis Latvija – Ukraina", aicinot Latvijas iedzīvotājus līdz decembra nogalei kļūt par rūķiem un sagādāt Ziemassvētku dāvanas bērniem Ukrainā. Šogad ir saņemtas 236 vēstules Ziemassvētku vecītim no bērniem Hmeļnickas krīzes centrā un Novabikovkas vidusskolā.