Pilnībā atbalstot prokuroru viedokli, tiesa t.s. Lemberga prāvā kārtējo reizi aizstāvības pusei liedza uzdot virkni jautājumu lieciniekam.
Šo jautājumu mērķis bija gūt skaidrību, vai 2000. gadā izsniegtais Ventspils Apvienotās Baltijas bankas (VABB) kredīts Ventspils brīvostai ir bijis noziegums, kā to vedina domāt apsūdzība, vai tomēr šis aizdevums bija izdevīgs valstij un pašvaldībai.
Jauni pavērsieni
Otrdienas tiesas sēdē, strīdoties par tiesībām pratināt liecinieku, emocijas kārtējo reizi uzkarsa un jau ceturto gadu ieilgušajā procesā tiesnesim Borisam Geimanam paspruka divas jaunas atklāsmes. Tiesnesis atzina, ka A. Lembergs nesaprot viņam izvirzīto apsūdzību. Šo domu aktīvi atbalstīja arī prokurors Juris Juriss. Tāpat tiesnesis paziņoja, ka viņam nepatīk klausīties apsūdzētā jautājumos.
Jāatgādina, ka jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā Ventspils mērs lūdza prokurorus izskaidrot viņam nesaprotamo apsūdzību.
Viņš rakstiski uzdeva vairākus desmitus konkrētu jautājumu, lūdza veikt konkrētas procesuālās darbības un izskaidrot viņam tiesības, tomēr saņēma atteikumu. To pašu viņš lūdza tiesvedības sākumā gan šim, gan iepriekšējam tiesas sastāvam. Bet starptautiskās konvencijas paredz, ka tiesības uz aizstāvību sevī ietver «šādas minimālās garantijas pilnīgas vienlīdzības apstākļos – lai viņam saprotamā valodā bez kavēšanās un vispusīgi izskaidrotu par viņam uzrādītās apsūdzības raksturu un iemesliem».
Par apsūdzības neskaidrošanu A. Lembergs ir iesniedzis prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Līdzšinējā ECT prakse liecina, ka apsūdzības neskaidrošana tiek uzskatīta par tiesību uz aizstāvību smagu pārkāpumu. Līdz šim par šādiem gadījumiem ECT jau ir nosodījusi gan Franciju, gan Itāliju, gan Bulgāriju, gan citas valstis.
Ierastā prakse
Tiesas negatīvā reakcija uz A. Lemberga un viņa aizstāvju jautājumiem lieciniekiem šajā procesā ir ierasta lieta. A. Lemberga jautājumi tiek aprauti, noraidīti un tiek liegts uzdot jautājumus par veseliem tematiskiem blokiem. Arī otrdien tiesa liedza uzdot jautājumus par to, vai Ventspils brīvostas valdē pieņemtie lēmumi laika posmā no 1999. līdz 2005. gadam bijuši brīvostai izdevīgi un vai tie atbilduši ostas, pašvaldības un valsts interesēm.
Turpretī prokuroriem tiek ļauts uzdot jebkādus jautājumus, tostarp tādus, kas nekādi nav saistīti ar konkrēto apsūdzību. Piemēram, par to, kas pieder vai nepieder Ventspils brīvostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim.
Gan otrdien, gan arī iepriekš liegumu uzdot jautājumus tiesa galvenokārt pamatoja ar to, ka tā «piekrīt prokuroru viedoklim», jo aizstāvības jautājumi neattiecas uz apsūdzību. Šoreiz tiesai nejauši pat paspruka, ka ir jautājumi, «par kuriem izteicās prokurors, kurus mēs vairs negribam dzirdēt šajā zālē»...
No tā var secināt, ka tiesai jau ir izveidojies viedoklis par apsūdzēto un viņa vainu.
Aizpildot grafiku
Lai aizpildītu brīžus, kad Latvijā uz pratināšanu nevēlas ierasties Šveices advokāts Rudolfs Meroni, uz tiesas zāli parasti tiek izsaukti citi liecinieki – vietējie iedzīvotāji. I. Sarmulis šobrīd ir desmitais liecinieks, kurš tiek klaušināts par VABB izsniegto kredītu Ventspils brīvostai.
Otrdien lielāko tiesas sēdes daļu liecinieku iztaujāja A. Lembergs un viņa advokāte I. Kauke. Aizstāvība mēģināja noskaidrot, vai kāds no brīvostas valdes lēmumiem nav nesis brīvostai, pašvaldībai vai valstij zaudējumus un grāvis to reputāciju investoru un starptautisko institūciju acīs. Tāpat kā citi liecinieki, I. Sarmulis stingri atbildēja, ka šie lēmumi bija izdevīgi brīvostai, pašvaldībai un valstij, ka – tieši otrādi – zaudējumus radītu šo lēmumu nepieņemšana.
Neērtie dokumenti
Savulaik tiesa noraidīja I. Kaukes lūgumu pievienot krimināllietā iztrūkstošos pielikumus pie brīvostas valdes sēdes protokoliem, kuri pamato lēmumu nepieciešamību. Tiesa savu rīcību pamatoja ar to, ka tā «piekrīt prokuroru viedoklim», jo neesot saprotama dokumentu izcelsme. I. Kauke lieciniekam pārvaicāja, vai šie dokumenti ir autentiski. Saņemot no liecinieka apstiprinošu atbildi un cerībā, ka neskaidrības par dokumentu izcelsmi novērstas, advokāte tos atkārtoti lūdza pievienot krimināllietai. Prokurori mainīja taktiku un paziņoja, ka šie dokumenti vispār neattiecas uz apsūdzību. Atkal tiesa paziņoja, ka tā «pilnībā piekrīt prokuroru viedoklim», un lūgumu noraidīja.
Lai gūtu skaidrību par apsūdzībā inkriminēto, aizstāvībai nekas cits neatlika kā turpināt iztaujāt liecinieku par katru brīvostas valdē pieņemto un krimināllietai pievienoto lēmumu. Tā kā arī desmitā liecinieka atbildes šajā epizodē turpināja graut apsūdzību, zālē auga nervozitāte. Tiesa paziņoja, ka tā aizliedz uzdot jautājumus par to, vai valdē pieņemtie lēmumi ir bijuši izdevīgi ostai, pašvaldībai un valstij.
Nesaprotamā apsūdzība
Tad J. Juriss paziņoja, ka viņš un viņa kolēģi jau vairākas stundas klausoties aizstāvības jautājumus, «kam nav nekāda sakara ar apsūdzību». Viņš uzsvēra, ka prokurori nekādā veidā nav apšaubījuši viena vai otra brīvostas valdes lēmuma lietderību vai nelietderību. «Vispār apsūdzību par to Aivaram Lembergam nav.» Prokurors precizēja, ka no valsts apsūdzības izriet, ka «būtiskais kaitējums ir izpaudies, ka grāvis (domāts A. Lembergs) valsts pārvaldes kārtību; grāvušas, diskreditējušas svarīgas un būtiskas valsts pārvaldes iestādes, Ventspils pilsētas domes, kā arī pašvaldības pārvaldes institūcijas, Ventspils brīvostas pārvaldes prestižu, kā arī kaitēja un apdraudēja citu personu tiesisko principu nodrošināšanu, tas ir, Aivars Lembergs kā valsts amatpersona nenodrošināja tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās».
Tiesas sastāva priekšsēdētājs B. Geimans ar izteiktu entuziasmu prokuroru atbalstīja, norādot: «Es domāju, ka šis jautājums ir pilnīgi skaidrs. Mēs pilnīgi piekrītam prokuroru viedoklim šajā jautājumā. Tiešām, ja jums ir citi jautājumi, jūs varat uzdot, ja, bet jautājumus par konkrētu lēmumu lietderīgumu, izdevīgumu un tā tālāk lūdzu vairs neuzdot!»
I. Kauke gan mēģināja iebilst, ka jautājumi vistiešākajā veidā attiecas uz apsūdzību, jo, lai pārliecinātos, vai patiešām ir nodarīts noziegums – grauta pārvaldes kārtība –, vienīgais veids ir iztaujāt lieciniekus par konkrētiem brīvostas lēmumiem, fiksējot nodarītā kaitējuma apmērus. B. Geimans, atbildot uz repliku, norādīja: «Tad jūs nepareizi saprotat apsūdzību.» Arī J. Juriss piebalsoja: «Tieši tā!»