Naudas dēļ noslepkavo draudzeni
Karīnas māte Maija Merkulova ar satraukumu vēro, kā tiesas zālē ieved viņas meitas slepkavībā apsūdzēto Kasparu. Viņai pasprūk asara, līdzjūtības asara, par meitas bijušo draugu, ar kuru vairāk nekā gadu pat dzīvojusi zem viena jumta. Viņa cenšas puisim piedot, tomēr rūgtums par zaudējumu Maijā joprojām gruzd.
Divdesmit divus gadus vecā Kaspara Alaiņa likteni izlems Vidzemes apgabaltiesa. Viņš apsūdzēts par slepkavību, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā.
Sods par šo nodarījumu ir bargs: mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana no desmit līdz divdesmit gadiem ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu. Puisis vainu neatzīst.
Telefons klusē
Kaspars tiesu gaidīja apaļu gadu un šo laiku pavadīja aiz restēm. Ar viņu aprunāties Neatkarīgajai neizdevās, jo puisis lūdza lietu izskatīt slēgtā sēdē un viņa lūgums tika uzklausīts. Karīnas mamma Maija secina: ja sākumā ticējusi, ka Kaspars ir nevainīgs, tad, izlasot lietas materiālus un dzirdot liecības, domas mainījušās. Pārdzīvoto viņa atceras ar smeldzi.
Pagājušā gada 8. oktobrī Karīna vairākkārt ciemojās pie Maijas un pēdējo reizi mammu satika ap pusastoņiem vakarā. Stāstījusi, ka dosies ar draugiem iedzert kafiju. "Vēlāk zvanīju viņai, bet telefons neatbildēja. Zvanīju no rīta, atkal nekā. Pusdienas laikā tas pats. Braucu pie viņas uz dzīvokli, bet durvis ciet," atceras Maija. Pie sliekšņa viņa atrada zīmīti: "Ceru, ka tā atslēga atstāta man. Mums palika nenokārtotas lietas. Jānis." Maija uzšņāpa atbildi, ka viņa ir Karīnas mamma un, ja kādi jautājumi, lai zvana viņai. Bet Jānis nepiezvanīja. Maija policijā uzrakstīja iesniegumu un izsauca meistaru, kurš atlauza dzīvokļa durvis. Tur viņa atrada maisos sakravātas Karīnas drēbes. Tobrīd Maija nezināja, ka dzīvoklis ir pārdots.
Atrod mēteli un zābakus
Tās pašas dienas vakarā ciemos atbrauca arī Kaspars. Ar Maiju viņam attiecības nebija naidīgas. Pie viņas glabājās puiša drēbes, kuras sieviete mudināja paņemt, jo Karīna ar Kasparu bija pašķīrušies.
"Ap desmitiem vakarā teicu puikām [Kasparam un kādam paziņam], lai mani aizved uz dzīvokli. Gribēju aiziet pie konteinera, paskatīties maisiņos, varbūt kādu zīmīti rakstījusi, bet nobijusies, izmetusi," ar cerību stāsta Maija. Pie konteinera lapās viņa atradusi meitas mēteli un zābakus. "Uzreiz to atpazinu, un arī otrs puisis teica, ka tas ir Karīnas mētelis. Vienīgi Kaspars kliedza, ka tā nav!" saka Maija. Šobrīd viņa ar izbrīnu atceras, kā puisis braucis pie viņas ciemos, ēdis, dzēris kafiju un nolādējis Karīnu. "Vienā dienā Kaspars teica – es viņu neieredzu! Kā viņa varēja pārdot dzīvokli, paņemt naudu, pamest mani un pārējos un aizlaisties! (..) Es tam neticēju! Man dēls dzīvo Dānijā, Karīnas krustmāte Kanāriju salās, un vairākas reizes viņi sauca meitu pie sevis, bet viņa vienmēr atteicās," stāsta Maija. Ar Karīnu viņai bija ļoti siltas attiecības kā labākajām draudzenēm. Pēdējās divas nedēļas pirms nāves Karīna esot bijusi noslēpumaina, taču Maija domājusi, ka meita pati visu izstāstīs, un viņu netirdījusi. Tikai vēlāk no lietas materiāliem sieviete uzzināja, ka no 30. septembra līdz 8. oktobrim Kaspars braucis ciemos pie Karīnas. Teicis, lai nevienam par to nestāsta, citādi viņu draudzību izšķirs.
Nosit ar kazas kāju
No krimināllietas materiāliem Maija uzzināja, kas noticis 8. oktobra vakarā. Iepriekš Kaspars bija pierunājis Karīnu pārdot dzīvokli un solījis pēc divām nedēļām kopā braukt pie sava tēva uz Norvēģiju. 8. oktobrī Karīna saņēma no bankas naudu un pēc 15 minūtēm iedeva Kasparam 2100 latu, par kuriem viņš nopircis auto. Ar jauno spēkratu puisis devies pakaļ Karīnai, bet pa ceļam iebraucis būvmateriālu veikalā, kur nopircis lauzni, tā saukto kazas kāju. Ap pusastoņiem vakarā viņš uz brīdi ieveda Karīnu pie mammas. Pēc tam abi kopā braukuši uz Vijciemu (pie Valkas). Kādā brīdī Kaspars licis izslēgt telefonu, paņēmis naudu – 7500 latu. Nav zināms, kāpēc Kaspars nogriezies mežā, kā pierunājis Karīnu izkāpt no auto. Lietas materiālos rakstīts, ka meiteni ar dzelzs kazas kāju viņš sitis aptuveni minūti. Pirms aprakšanas viņš meitenes seju un kājas notinis ar skoču. "Kad Kasparam jautāja, kāpēc viņš pēc nāves Karīnas kājas aptina ar skoču, viņš atbildēja – lai neaizbēg. Ap 12 naktī kopā ar līdzzinātāju Kaspars savāca Karīnas drēbes un karjerā aiz Smiltenes tās sadedzināja. 6. novembrī Kaspars parādīja, kur Karīna aprakta. Es arī tur biju. Ja viņš nepateiktu, manu meitu neviens nekad neatrastu," skumji saka Maija.
Naudu ātri iztērē
Izmeklēšana noskaidrojusi, kā iztērēti nozagtie 7500 latu. BMW iegādāts jauns motors, pirktas drēbes, divi mobilie telefoni. Slepkava noīrējis arī dzīvokli par 320 latiem, kurā uz palodzes policija atrada vairākus čekus. Savai mātei Kaspars iedevis 1500 latu, lai nomaksā kredītu. "Viņš tērēja naudu, bet tajā pašā laikā no manis aizņēmās 20–40 latu. Gribēja parādīt, ka nav viņam naudas," saka Maija. Viņa cenšas puisi saprast un atceras laiku, kad Kaspars vēl bija kopā ar Karīnu. Reiz Kaspars sēdējis virtuvē un raudājis, sakot, ka beidzot saprot, ko nozīmē ģimene. "Viņš stāstīja, ka vienmēr bijis atstumts. Kaspars palika bez darba, tāpēc sāka zagt, bet to uzzināju tikai vēlāk. Es nevaru ciest meļus un zagļus. Iespējams, tāpēc Karīna man neko neteica," prāto Maija. Lai kliedētu skumjas, viņa paņēmusi divus audžubērnus – desmit un 13 gadus vecus puikas.