Koļegova dūmu aizsegā

© F64

18. jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Baisais biezu, melnu dūmu stabs bija redzams tālu – ne tikai Jūrmalā, bet pat arī Rīgā. Izrādījās, ka deg plastmasas atkritumu krāvumi 1,2 hektāru platībā. Nelegālajā izgāztuvē bijuši uzkrāti 23 tūkstoši tonnu atkritumu.

Liels posts nodarīts videi - gaiss tika sagandēts, pelni krita lejup augsnē, kaitīgas vielas nonāca ūdeņos, bet vismaz laime, ka nav ievainoti vai bojā gājuši cilvēki. Vēl šis negadījums iecērt pa maku nodokļu maksātājiem, jo, lai savāktu ugunsgrēka paliekas, nepieciešami 700 tūkstoši eiro valsts naudas.

Kadriem no Sīrijas karadarbības līdzīgais dūmu stabs nav vis kaut kāda nejauša nelaime, bet tāda kā simboliska ilustrācija nekārtībai, kas hroniski valda vides aizsardzības jomā. Latvija pārtop par Zviedrijas plastmasas atkritumu čupās sakraušanas vietu, bet kriminālie pelnītāji no atkritumu biznesa burtiski ņirgājas par Latvijas valsti. Ja vēl plastmasas krāvumi būtu «utilizēti» kaut kur tālā valsts nomales purvā, bet te - visu acu priekšā, kūrortā, kūrortsezonas laikā. Tā tik ir bezkaunība! Tad nu varbūt dūmu mākonis būs beidzot signāls, ka kaut kas ir jādara un tā tālāk dzīvot nevar?

Izskatās pēc «komercugunsgrēka», jo firma, kas glabāja atkritumus, esot bankrotējusi. Tātad visi gali ūdenī, nebūs no kā piedzīt kādus zaudējumus. Nozares zinātāji lēš, ka «nabaga uzņēmējiem», kam sadega atkritumi, tīrā peļņa varētu būt apmēram miljons eiro. Tas tik ir bizness - saņemt naudu Zviedrijā par atkritumu aizvākšanu, atvest tos šurp, nosvilināt, un tad lai Latvijas valsts samaksā par ugunsgrēka seku likvidāciju.

23 tūkstoši tonnu ir divi kuģi! Kā šādu daudzumu var nepamanīt? Kam bija jāpamana un kam jārīkojas? Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esošā Valsts vides dienesta (VVD) priekšniecei Ingai Koļegovai jau pirmajā dienā bija atbilde, ka pie visa vainīga sliktā Jūrmalas dome, kas amizantas sakritības pēc tieši tajā pašā ugunsgrēka dienā bija aizņemta ar Gata Trukšņa pārvēlēšanu atkal par pilsētas mēru. Dome bijusi bezdarbīga, kamēr VVD cēlis trauksmi. Taču beigās izrādās, ka viss ir otrādi - VDD sniegtā informācija plašsaziņas līdzekļos bijusi melīga, jo Koļegova centās noliegt, ka ziņas par nelegālo atkritumu laukumu dienests saņēmis no iedzīvotājiem un pašvaldības jau pagājušā gada vasarā. Tā vietā, lai atzītu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un piesārņojuma kontroles problēmas, Koļegova paslēpās dūmu aizsegā un visas mucas vēla no sevis projām uz pašvaldību.

Protams, arī pašvaldība nav gluži bez vainas, jo pagājušajā gadā sastādīja administratīvo protokolu un paļāvās, ka VVD tālāk rīkosies un izdarīs visu, kā nākas. Pašvaldībai var pārmest naivu uzticēšanos VVD.

Bīstamie atkritumi Jūrmalā bijuši tikai 1%, apgalvo Koļegova, jo 1% izklausās kaut kas maziņš, par ko nevajag satraukties. No 23 tūkstošiem tonnu tās ir «tikai» 230 tonnas jeb vismaz desmit auto kravas. Tad jau varam gulēt mierīgi, jo kas gan ir nieka desmit «fūres» ar indi?

Koļegovai jau agrāk ir bijis raksturīgi sameloties - pēc attīrīšanas darbu pabeigšanas Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvē, VVD nebija uzraudzījis piesārņoto vietu. Koļegova tolaik tāpat centās vainot visus citus, ne sevi. Beidzās ar to, ka disciplinārlieta tomēr bija pret Koļegovu un viņai tika izteikts rājiens.

Pats nelāgākais stāsts ar Koļegovu galvenajā lomā bija, kad viņa pretendēja uz kļūšanu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšnieci. Viņa bija noslēpusi savus «skeletus skapī» - nepareizi bija aizpildījusi savu amatpersonas deklarāciju, norādot nepilnīgu un nepatiesu informāciju par liela apmēra darījumiem. Koļegovas dēļ diezgan muļķīgā lomā nonāca finanšu ministre Dana ReiznieceOzola, kas noticēja Koļegovai un virzīja viņu uz VID priekšnieces posteni. Jāteic, laikam tad jau ir labi, ka Koļegova nekļuva par VID priekšnieci. Tas būtu dramatiski, ja melniem dūmiem sadegtu visa nodokļu iekasēšana, bet Koļegova presei moži stāstītu, cik ļoti pie tā vainīgi visi citi, tikai ne viņa.

VDD pēdējos gados ir kļuvis par tādu kā Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguves kantori. Tas saprotams, jo tur grozās desmiti miljonu. Bet vidi, vidi kas sargās? Kam citam gan tas būtu jādara, ja ne Valsts vides dienestam?



Svarīgākais