Nacionāļos veidojas pretspēks Rīgas diktātam

Vēloties tuvināties precīzāk definējamam vēlētāju lokam, Nacionālās apvienības ietvaros jau šomēnes tiks izveidots Ziemeļlatvijas bloks, kurš centīšoties ne tikai koordinēti aizstāvēt reģiona saimnieciskās intereses, bet nekautrēšoties paust arī savu viedokli politiskajos jautājumos.

To Neatkarīgajai apliecināja no Valmieras Saeimā ievēlētais Nacionālās apvienības deputāts Romāns Naudiņš.

R. Naudiņš, kas līdz ar Kocēnu novada pašvaldības priekšsēdētāju Jāni Olmani ir viens no Ziemeļlatvijas bloka idejas autoriem, pastāstīja, ka blokā tiks gaidīts ikviens Nacionālās apvienības deputāts – gan Saeimas, gan pašvaldību –, ja vien viņš patiešām dzīvos reģionā.

Rīga nav visa Latvija

«Brīnos, kāpēc nekas tāds līdz šim nav noticis. Šobrīd visa Latvijas dzīve griežas ap Rīgu, tikai Valmiera un Ventspils vairāk vai mazāk spēj pārstāvēt savas intereses, un tad brīnās, ka lauki izmirst,» saka R. Naudiņš.

Ar Ziemeļlatvijas bloka palīdzību iecerēts koordinēt pašvaldību intereses un virzīt tās atbalstīšanai uz Rīgu. Viens no pirmajiem mēģinājumiem būs saistīts ar Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu – Dziesmu svētkiem.

Reģionā dzīvojošie apvienības pārstāvji centīsies panākt, lai valsts sniegtu finanšu atbalstu Dikļu, kur notika pirmie Latviešu dziesmu svētki, estrādes atjaunošanai. Tas nepieciešams, lai katru gadu Dikļos uz sadziedāšanos un Dziesmu svētku gara uzturēšanu varētu pulcēties pasaules latvieši.

Viņš arī uzskata – nav pieņemami, ka ir vairākas pašvaldības, piemēram, Madona, Alūksne, kuras Saeimā tiek pārstāvētas ārkārtīgi reti. Iecerētais bloks censtos mainīt arī šo situāciju un, tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, censtos ietekmēt Nacionālās apvienības valdes lēmumu, veidojot reģiona vēlēšanu sarakstu.

Kā apliecinājumu tam, ka partijas valde varētu uzklausīt reģiona aktīvistus, deputāts minēja arī faktu, ka uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām apvienības sarakstā apstiprināta arī Kocēnu pašvaldības vadītāja vietniece Evija Nagle.

Koordinēts darbs

«Nekoordinējot reģiona pašvaldību darbību, var sanākt, ka blakus esošās pašvaldībās tiek realizēti vienādi projekti, piemēram, uzbūvētas divas ledus halles, bet pēc tam jābrīnās, ka projekts izgāžas, jo ne viena, ne otra halle nav noslogota,» citu koordinētas sadarbības nepieciešamības piemēru min politiķis.

Tomēr bloka darbība nebūšot tikai uz saimnieciskas dabas jautājumiem orientēta. R. Naudiņš neslēpj, ka apvienības Ziemeļlatvijas pārstāvji nekautrēšoties paust savu viedokli arī politiskos jautājumos.

«Nacionāli politiskajos jautājumos arī paudīsim savu viedokli. Ņemot vērā, ka esam politiska organizācija, tas ir tikai normāls process,» saka R. Naudiņš. Viņa teiktais saskan arī ar sen apspriesto tēmu par Nacionālo apvienību veidojošo politisko spēku un interešu grupu savstarpējām domstarpībām gan ekonomiskos, gan politiskos jautājumos. Piemēram, ne vienmēr apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK spārnu pārstāvošie biedri ir sajūsmā par Visu Latvijai! reizēm uz galēji labējā politiskā spektra robežas balansējošajiem izgājieniem.

Starts vēlēšanām?

Vēlme izveidot atsevišķu bloku viena politiskā spēka ietvaros nenozīmējot, ka tikai aizvadītā gada nogalē juridiski vienu partiju izveidojušie politiskie spēki grasītos jau šķelties. To apliecinot arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Eināra Cilinska solītā klātbūtne bloka veidošanā. Arī politologs Ivars Ījabs neuzskata, ka apvienībā būtu uzbangojis separātisks noskaņojums. Viņš atgādina, ka arī pietiekami homogēnajā Tautas partijā bija izteikti reģionālie bloki.

Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka šādi Nacionālā apvienība sper nākamo soli, lai godam sagaidītu nākamās Saeimas vēlēšanas. «Uzticēšanās pašvaldībām atšķirībā no uzticēšanās Saeimai sabiedrībā ir ļoti augsta. Tādēļ ar pašvaldību palīdzību varētu mēģināt piesaistīt kvalitatīvus kandidātus. Šāds saraksts varētu uz kaut ko pretendēt, tas ir tāds kā rekrutēšanas instruments,» uzskata F. Rajevskis. Idejas autori gan kategoriski noraida šādu versiju.

F. Rajevskis arī pieļauj, ka, tuvinoties pašvaldībām, Nacionālā apvienība vismaz Vidzemē varētu distancēties no Visu Latvijai! agresīvās nacionālās retorikas, jo tā pērnā gada vēlēšanās pierādīja, ka pašvaldību līmenī iecerētos rezultātus nespēj sniegt.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais