Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām nelikumībām uzņēmuma "Aerodium" īstenotajā gaisa tuneļa projektā Jelgavā, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ar lūgumu pēc detalizētas informācijas par šo projektu vērsusies pie Finanšu ministrijas (FM).
Šobrīd pārstāvniecība gaida informāciju no FM un tikai pēc tās saņemšanas varēs izvērtēt situāciju, aģentūrai LETA sacīja pārstāvniecības preses sekretārs Ivars Bušmanis.
Vienlaikus Bušmanis uzsvēra, ka projektu vērtēšana ir dalībvalstu atbildība un kompetence. Projektu atbilstību mērķiem Latvijā vērtē speciāla uzraudzības komisija, kurā strādā arī viens EK pārstāvis.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un "Aerodium" savstarpējā konfliktā izskanējusi informācija par iespējamām nelikumībām uzņēmuma projektā Jelgavā. LIAA vadītājs Andris Ozols apgalvo, ka "Aerodium" vadītājs Ivars Beitāns plānoja izkrāpt līdzekļus no LIAA un EK.
"Pats Beitāns tā sauktajā draudzības laikā ir izstāstījis ļoti konkrētas lietas par to, kā uzņēmums grasās atbrīvoties no kreditora, no "Swedbank", pārkreditējot šo tuneli "DnB Nord bankā". Jaunais pircējs, kurš it kā maksā un pārkreditējas caur "DnB Nord banku", ir tas pats Beitāns, tikai ar izvirzītu citu akcionāru, kurš it kā nav Beitāns. Caur šo kredītu viņš nodod saistības pret banku un atbrīvo no privātajām saistībām divus uzņēmuma darbiniekus un vienu no Beitāna akcionāriem: Ingu Augstkalnu un Reini Rūtentālu. Bankas gadījumā nav runa par kukuli, bet par komercuzpirkšanu, lai banka piekristu norakstīt cesiju, kur ir 400 000 latu parāds, kas tiktu pārvērsts par 200 000 latu parādu, "Swedbank" daļu no tā norakstot," Beitāna iecerēto shēmu laikrakstā "Neatkarīgā" aprakstīja Ozols.
"Swedbank" pārdodot objektu, kurā valsts ieguldījusi 1,346 miljonus latu, kurā vēl banka ieguldījusi savu naudu un vēl paši akcionāri it kā ieguldījuši, vienīgais nodrošinātais kreditors ir banka. LIAA ir nenodrošinātais kreditors.
"Ja uzņēmums, kuram būtu jābūt divu miljonu latu vērtībai, tiek pārdots, piemēram, par 400 000 latu, tad naudu saņem tikai banka, bet LIAA un EK tiek uzmestas. Savukārt, pārdodot šo cesiju 400 000 vietā par 200 000, banka piekrīt zaudēt 200 000 latu. Krāpšana ir faktā, ka objekts, kurā ieguldīti divi miljoni, tiek novērtēts uz 200 000. Uzņēmums ir finansiāli tik neveiksmīgs, ka netiek apmaksāta ne tikai kredīta pamatsumma, bet arī kredītprocenti bankai, kas ir neliela daļa piešpricēta klāt projekta naudām," norāda LIAA vadītājs.
"Šaušalīgākā krāpšana" esot apstāklī, ka šis plāns izdomāts, lai EK naudu zaudētu. Jo, ja banka šo cesiju pārdod par pusi summas, tā saprot, ka pretējā gadījumā tā zaudēs visu, jo objekts nav arī šīs naudas vērts.
"Ja banka šādi piespēlē, tad skaidrs, ka tā ir izmisumā. Tur arī ir tā komercuzpirkšana, un tas ir tas stāsts, par ko Beitāns minējis, ka maksājis, jo normāli bankas šādi nerīkojas. Vēl vairāk: Beitāns man teica, ka šī cesija jau ir notikusi, nevis tiek plānota. Tāpēc ir vajadzīga nauda, lai varētu nokārtot saistības "DnB Nord bankā", un šo naudu viņš grasās izvilkt no "Expo" projekta. Kādi vēl sasaistes apliecinājumi vajadzīgi, ja es pats šajā sarunā piedalos un dzirdu, kā Beitāns to stāsta un kā ultimātu uzstāda, lai es Jelgavas projektu pagaidām lieku mierā? Es runāju ar "Swedbank" vadītāju Māri Mančinski, kuram pateicu, ka man ir iebildumi pret šādu cesiju. Nezinu arī, kā tiek glabāts bankas noslēpums, bet īsi pēc mūsu sarunas sekoja Beitāna īsziņa man ar saturu, ko redzējāt, un paziņojumi par kukuļa prasīšanu," apgalvo Ozols.
Savukārt Beitāns norāda, ka LIAA vadītājs ir pieredzējis un labs meistars šantāžā. Kā uzsver uzņēmējs, Ozols šantāžai izmantojis Jelgavas gaisa tuneļa projekta neveiksmi. Turklāt Jelgavas vēja tuneļa projektā runa ir par SIA "Gaisa sporta sertifikācijas centrs" (GSSC), kas struktūrfondu piesaistes projektu bija uzrakstījis un ar LIAA saskaņojis jau 2006.gadā, kad Beitāns neesot bijis tur pat tuvumā.
Patlaban ar "Aerodium" grupu saistītiem cilvēkiem GSSC pieder 47%, noteicēji ir citi.
"Jau pirms manas iesaistīšanās bija norādīts, ka iekārtas piegādātājs būs ASV reģistrēta kompānija, kura piegādes beigu fāzē lūdza pārjaunot līgumu uz citu kompāniju, kas tika saskaņots ar LIAA. Piegādātājs mūs daļēji pievīla, neizdarot darbus nepieciešamajā kvalitātē, savukārt ierobežotā termiņa un nepietiekami stingra līguma dēļ ar GSSC nevarēja pieprasīt iekārtas uzlabošanu. Ēkas būvniecība neveiksmīgi sakrita ar cenu augstāko punktu. Neilgi pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā būvnieks iesniedza maksātnespēju un neveica defektu novēršanu. Tas neparedzēti palielināja dalībnieku līdzfinansējumu. Sākoties krīzei, papildu līdzekļi nebija pieejami, turklāt nedotu arī atdevi šajā ekonomiskajā situācijā. Projekts tika daļēji palaists un izmantots korporatīvajiem pasākumiem, tehnoloģiskiem testiem, individuālu personu apmācībai un sertifikācijai, Nacionālo bruņoto spēku personāla sagatavošanai, "Aerodium" instruktoru kvalifikācijas celšanai, par ko turklāt tiek maksāts," skaidro Beitāns.
Viņš norāda - attiecībā pret LIAA projekts ir atbilstošs, izņemot biznesa apjomu sasniegšanu, kas ir ekonomiskās situācijas rezultāts.
"Pieslēdzāmies projektam, cerot tikt pie laba tuneļa. Ja tagad zinātu, kā viss izvērsīsies, noteikti nebūtu to darījuši," akcentē "Aerodium" vadītājs.
Beitāns norāda, ka, nenorēķinoties par Latvijas paviljonu "World Expo 2010", Ozols liek "Aerodium" finansēt "Expo" no citiem projektiem, lai apgrūtinātu GSSC risinājumu ar banku.
"Tas ka Ozols ir tik labi informēts par notiekošo, arī ir viens no pierādījumiem "Aerodium" daļu prasīšanai, jo viņš auditēja reālo stāvokli visos mūsu biznesos. Ozols jau "Expo" projekta sākumā zināja, ka Jelgavā ir problēmas ar biznesu. Cik varējām, to stutējām ar dotācijām no citiem projektiem, bet bija lieli parādi bankai. Viņš to zināja, jo paši to godprātīgi izstāstījām jau pirms gada, lai viņi zina, ar kādu uzņēmumu valsts slēdz līgumu "Expo" un ar kādiem riskiem ir jārēķinās. Ozols šo mūsu vājo punktu sāka izmantot šantāžai, deva nepārprotamus mājienus, ka cels to gaismā kā mūsu neveiksmi un sabradās mūsu labo imidžu. Draudēja arī, ka viņš kā LIAA vadītājs virzīs jautājumu par Eiropas Savienības finansējuma atņemšanu, jo projekts nav sasniedzis komerciāli deklarētos mērķus - apgrozījumu. Šādi mājieni ir bijuši neskaitāmās sarunās gan ar mani, gan ar kolēģiem, un tiem ir daudzi liecinieki," uzsver uzņēmējs.
Lai glābtu Jelgavas projektu no maksātnespējas, pērn rudenī tā īstenotājiem izdevies vienoties ar "Swedbank" un noslēgt līgumu, ka "mums labvēlīga kompānija cedē mūsu parādus, tādējādi mēs kļūstam brīvi no parādiem".
Ozolam tas esot nozīmējis svarīgas kārts izslīdēšanu no rokām. "Uzzinājis par darījumu, Ozols aizgāja pie "Swedbank" vadības un teica, ka šo GSSC darījumu vajag izjaukt, "Swedbank" pretim piedāvājot lielāku naudas plūsmu caur to nākotnē. To mūsu finanšu direktoram atstāstīja kāds no bankas darbiniekiem, kad arī uzrakstīju Ozola minēto īsziņu. Pēc kukuļa nesaņemšanas Ozols dusmās gājis kaitēt "Aerodium". Tikai kāpēc Ozols gāja uz banku, nevis vērsās tiesībsargājošajās iestādēs?" jautā Beitāns.
Saprotot, ka "Aerodium" rīkosies, tiklīdz atgriezīsies no Šanhajas, Ozols nolēmis rīkoties pirmais, "lai sasmērētu mūsu reputāciju, pirms mēs iesniedzam ziņojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā".
"Jāatzīst, ka viņš ir pieredzējis un labs meistars šantāžā un šādās shēmās. Mums tādas pieredzes nav," apgalvo Beitāns.