Koalīcija cer paspēt pielabot prezidenta neizsludināto Pašvaldību likumu

13.Saeimas sasaukums pirms tā pilnvaru beigām paspēs pieņemt prezidenta neizsludināto jauno Pašvaldību likumu, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes paredzēja visi koalīcijas partiju pārstāvji.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Juris Pūce (AP) pauda, ka Valsts prezidenta ieteiktās izmaiņas ir nelielas, kas prasīs salīdzinoši nelielu darbu. Saeima lems par likuma nodošanu komisijai, un komisija, viņaprāt, vēl līdz oktobra beigām, kad beidzas 13.Saeimas pilnvaras, izskatīs un virzīs likumu izskatīšanai Saeimā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) apgalvoja, ka "Konservatīvie" (K) atbalstīs prezidenta iniciatīvu vēlreiz caurlūkot likumu un norādīto grozījumu apstiprināšanu. Viņš arī aicināšot frakciju iesniegt papildu grozījumus, uzturot iepriekš noraidīto pozīciju, kas paredzēja, ka vēlētas amatpersonas nedrīkstētu vienlaikus būt gan deputāti, gan pašvaldību izpildinstitūciju amatpersonas.

Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka prezidenta priekšlikumi ir tehniski, taču Saeimai, viņaprāt, būtu jādomā, kā šo iedzīvotāju padomes attīstīt tālāk.

"Ir redzams, ka ir virkne pagastu, kuri ir ļoti tālu no centra un kuriem ir vajadzīgs savas, noteiktā kārtībā vai nu ieceltas, vai ievēlētas institūcijas, kurās iedzīvotāji var dalīties ar viedokļiem un spriest par savām vajadzībām konkrētajā pagastā," pauda politiķis. Visticamāk, šī Saeima varētu nobalsot par prezidenta virzītajiem grozījumiem, bet jaunajai Saeimai būs jādomā, kā paplašināt šīs pilnvaras, atzīmēja Ašeradens.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pauda, ka iedzīvotāju padomes ir izšķirošas saiknes nodrošināšanai vietējai lēmējvarai ar iedzīvotājiem, jo pašvaldības ir tapušas lielākas un sadarbība ar iedzīvotājiem ir kļuvusi sarežģītāka. Prezidenta iniciatīva ir atbalstāma, un noteikti ir jāprecizē arī visi pilnvarojumi, sacīja ministre.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 8.septembrī pieņemto jauno Pašvaldību likumu, norādot uz trim, viņaprāt, būtiskiem problēmjautājumiem saistībā ar likumā iekļautajiem regulējumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Vēstulē Saeimai Levits atzīmē, ka likuma 58.panta otrās daļas regulējums ir jāsaskaņo ar Satversmes 101.pantu, precizējot, ka tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, var tikt ievēlēti par iedzīvotāju padomes locekļiem.

Tāpat Valsts prezidents norāda, ka likuma 58 pantā ir jāiekļauj regulējums, ka "tikai Latvijas pilsoņi un ES pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesīgi tieši balsot par iedzīvotāju padomes locekļu kandidātiem". Arī šajā gadījumā likumdevējam ir saistošas Satversmes 101.panta prasības, uzsver Levits.

Valsts prezidents arī rosina papildināt likuma 58.pantu ar regulējumu par iedzīvotāju padomes kompetenci, pašam likumdevējam nosakot iedzīvotāju padomes kompetences kodolu. Savukārt 59.pantā vajadzētu iekļaut iedzīvotāju padomes tiesības lemt par līdzdalības budžeta izlietojumu.

Valsts prezidents arī aicina apsvērt attiecīgās institūcijas nosaukumu. Pēc pirmās amatpersonas paustā, patlaban likumā lietotais institūcijas nosaukums "iedzīvotāju padome" lielā mērā to tuvina pašvaldībās ierastajām dažādām konsultatīvajām padomēm un komisijām, kas nodrošina sabiedrības līdzdalību un iedzīvotāju uzklausīšanu.

Prezidents atzīmēja, lai likuma piemērošanā pēc tā spēkā stāšanās izvairītos no turpmākiem pārpratumiem un nepareizas interpretācijas, viņš aicina likumā un tā piemērošanā turpmāk šīs institūcijas nosaukumu "iedzīvotāju padome" aizstāt ar saturiski precīzāku un atbilstošāku nosaukumu - "vietējo kopienu padome".