Kaisības ap Imigrācijas likuma grozījumiem par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret dažādu veidu investīcijām Latvijā solās uzvirmot ar ne mazāku sparu kā pirms vēlēšanām.
Saeima ceturtdien atvēra iepriekš plašas debates raisījušo Imigrācijas likumu tehniskiem labojumiem – lai iestrādātu ES direktīvas par trešo valstu piederīgajiem, kas valstī uzturas nelikumīgi. Bet gaidāms, ka partijas izmantos izdevību, lai būtiski pārskatītu atļauju nosacījumus un vienlaikus – ideoloģiski iezīmētos.
VL!/TB/LNNK demonstrēs nacionālās stājas prioritāti un jautājumu skatīs caur latviešu prizmu; Par labu Latviju (PLL) būs liberāli uzņēmēju aizstāvji, kurus Saskaņas centrs (SC) līdz šim pat centies pārtrumpot, prasot vēl liberālākas normas, atļauju saņemšanas atvieglojumus attiecināt arī uz jau līdz šim investējušajiem uzņēmējiem. Bet arī te vīd cauri nacionālā kārts. ZZS tēma līdz šim nav īpaši satraukusi, tai arī pirms likuma nodošanas komisijām bijušas "citas prioritātes" (A. Brigmanis), un varam vien minēt, kur tā sakņos savu pozīciju, kas varētu būt izšķiroša. Balsojumā par likumu pirmo reizi, pērn martā, ZZS bija pret, skatot Valsts prezidenta atgriezto likumu otrreiz aprīlī, daļa – par, daļa – pret.
Vienotību veidojošās partijas abas reizes likumu neatbalstīja. Tagad, pēc vēlēšanām, mainījušies spēku samēri, vienam otram zuduši arī kategoriskie viedokļi. Vienotību drīzāk atkal plosīs idoloģiskās pretrunas un sevis meklējumi, cenšoties kaut ko aizliegt, kaut ko atļaut. Jau tagad, pirms debatēm komisijā, no tās deputātiem un ministriem dzirdēti dažādi viedokļi. Vienojoša gan ir vēlme normas pastiprināt, bet līdz kādai pakāpei, domas dalās, sākot no dažu caurumu aizlāpīšanas līdz kādu normu izslēgšanas pavisam. Bet noteikti Vienotība nebūs tik noraidoša kā decembrī, kad priekšlikumus svītrot pērn jūlijā ieviesto uzturēšanās atļauju saņemšanu apmaiņā pret investīcijām iesniedza VL!/TB/LNNK, kad tas gāja budžeta paketes ietvaros. Vienotības Saeimas frakcijas šefs Dzintars Zaķis spriež, ka "virziens ir pareizs investīcijām kapitālsabiedrībās un banku subordinētajā kapitālā, bet nav pareizs NĪ, it īpaši zemes iegādes gadījumā". Atšķirībā no kolēģa, atbildīgās komisijas vadītāja Aināra Latkovska viņš gan nav tik kategorisks, ka šī sadaļa vispār jāslēdz – jāaizlāpa caurumi, lai darījumi nebūtu fiktīvi, starp radiniekiem, arī jāpaaugstina slieksnis investīcijām NĪ, turklāt jālūkojas uz investīcijām ēkās un būvēs, nevis zemē. Dz. Zaķis sola, ka Vienotība necentīsies revanšēties par mazākuma koalīcijas zaudējumu balsojumā toreiz.
Cerams, politiķi tiešām jautājumu skatīs racionāli, nevis kalkulēs politiskās dividendes sabiedrībā no iedomātas ienesīgākas pozīcijas. Ar jēdzienu racionāli gan nav jāsaprot ierastā budžeta sastādīšana ar ekseļa tabulas palīdzību. Kaut kādai vērtību komponentei un plašākam konteksta redzējumam te arī jābūt. Likuma darbības rezultāti pirmā pusgada laikā, statistika, protams, jāanalizē, bet cipari nebūs tie, kas kā datorprogramma izmetīs pareizo atbildi. Kas izšķirs, vai vairāk nekā 20 miljoni no uzrādītās summas ir daudz vai maz? Tam vēl jāpieskaita dažādi blakus izdevumi Latvijā, bet nav noslēpums arī, ka reālās investīcijas nav tik lielas, jo nebūt ne visi ir jauni investori, daži būtībā legalizē savu uzturēšanos vai pārraksta īpašumus no rada uz radu. Fakti jāanalizē, tāpat kā tas, vai atļauja saņemta būtībā par nodevu, nodokļu vai kredīta tiesu. Jādomā, kā panākt, lai īstenotos likuma gars. Turklāt iesniegumi turpina plūst ik nedēļu – pieņemt lēmumu par investīcijām. Arī tas ir jautājums, vai ir kaut kādi griesti, līdz kuriem gan ārvalstu nauda, gan cilvēki vajadzīgi.
Vispirms likumdevējiem jāvienojas, vai uzturēšanās atļauju tirgošanu uzskatām par normālu tirgus darījumu, vēlamu politiku, vai par amorālu – tad summas kļūst otršķirīgas. Šo normu lietderības mērvienība lati gan ir svarīgi, domājot par administrācijai, kontrolei, risku vadībai nepieciešamo līdzekļu atmaksāšanos, bet nevar arī pieļaut situāciju, kad ierēdniecība ietekmē izšķiršanos par politiku, lai mazinātu sava darba apjomu, iespējams, trūkstošu resursu apstākļos.
Jādomā nevis pēc principa: nav iniciatīvas – nav problēmas, bet par normu sakārtošanu tā, lai valsts un tās cilvēki iegūst maksimālo labumu, padomājot arī par investīciju stimulēšanu noteiktās sfērās, kuras uzskatām par prioritāri attīstāmām. Jāparaugās uz jautājumu reljefāk.
Ja kādiem ir viedoklis, ka tā ir sava veida prostitūcija – dvēseles pārdošana par naudu, tad jāatzīst, ka prostitūcija nepārtaps par mīlestību, ja par pakalpojumu samaksās vairāk. Vai pārdotos lielākoties ekskluzīvos nekustamos īpašumus uzskatām par dvēseles piesmiešanu, vai būtiskas rētas tajā var atstāt pārsimt, varbūt dažu tūkstošu šādā ceļā ienākušu cittautiešu uzturēšanās Latvijā? Ir fakti? Vismaz oficiālās drošības iestādes brīdinājuma signālus nav šāvušas, bijuši gan fiktīvu darījumu pieteikumi.
Drīzāk dvēseles glābēji varētu palūkoties, kas notiek ar Latvijas mežiem un vērtīgajām zemēm, ko daudz naskāk izpērk Eiropas valstu pilsoņi. Galvām vairāk jākūp, kā pasargāt šos mūsu pamatresursus, ražošanas līdzekļus no lētas izpirkšanas krīzes laikā ar sekām nākotnē. Vispirms sākot ar elementāru pārejas perioda pagarināšanu jau tā neefektīvajiem esošajiem ierobežojumiem, kas beidzas maijā, un beidzot ar robu aizlāpīšanu to apiešanai un uzraudzīšanai, ko ārzemnieki ar šīm zemēm dara.
***
VIEDOKĻI
Nekustamo īpašumu norma jāatceļ
Ainārs Latkovskis, par likumu atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs (Vienotība):
– Jāizslēdz norma atļauju saņemšanai, pamatojoties uz investīcijām NĪ, jo tas notur augstākas to cenas un neļauj vietējām ģimenēm iegādāties īpašumus par pieejamu cenu. Īpašumu attīstītāji uztur ilūziju, ka bagātie krievi, uzbeki brauks un pirks, bet pamatā tos iegādājas tie, kas te jau ir dzīvojuši, strādājuši. Īpašumus viņi tāpat var pirkt, bet jābeidz dot tas burkāns. Nav pareizi arī par pamatu ņemt uzņēmuma kadastra vērtību, nevis darījuma summu – tā var šķūnīti pārdot par 100 000 latu un daļu pārskaitīt atpakaļ.
Kapitālsabiedrību gadījumā būtu jādifenecē. Viena lieta ir, vai ieguldīti 25 000 uzbeku restorānā, kur tiek veidotas darba vietas, vai lielā uzņēmumā, kur tas ir piliens jūrā. Arī jautājums, cik pēc tam tiek samaksāts nodokļos. Jāskatās, lai nav tā, ka tiek investēts banku subordinētajā kapitālā un pretī ieguldītājs izņem ārā līdzīgu summu kredītā vai arī vienkārši nopērk bankas daļas. Mērķis ir, lai aug bankas kapitāls.
SAB un Drošības policija problēmas Latvijas drošībai nav konstatējusi – ja tā būtu, tad tās vispār šīs normas būtu jāatceļ.
Tas ir arī politisks jautājums, jo tā ir tirgošanās: valsts pārdod atļauju par investīcijām. Jāgroza tā, lai tiešām ienāk nauda, investīcijas.
Ar netīro ūdeni neizliet bērnu
Ģirts Rungainis, investīciju sabiedrības Prudentia partneris:
– Grozījumi ir attaisnojušies. Protams, būs arī kādi, kas mēģinās blēdīties, tāpēc var domāt par to, kā likumu optimizēt vai palielināt vai dubultot investīciju summu NĪ. Tas nevienam lielu skādi neizdarīs. Bet pie pašreizējās ekonomiskās situācijas un NĪ tirgus stāvokļa noņemt nekustamā īpašuma pozīciju pavisam nebūtu pareizi. Arguments nebūtu uzskats, ka ārzemnieki paceļ NĪ tirgus cenas, kas pasliktina mājokļa pieejmaību vietējiem. Pirmkārt, ir metodes, kā pret to cīnīties, piemēram, ceļot NĪ nodokli īpaši prestižajās zonās. Otrkārt, ārvalstu pircējus pamatā interesē labie un ekskluzīvie objekti 1. līnijā Jūrmalā, Jūrmalas centrā, Vecrīgā, Rīgas klusajā centrā, nevis jauno, buma laikā uzcelto māju dzīvokļi, kas ir nekvalitatīvi. Risks, ka labo objektu cenu celšanās pavelk līdzi citu objektu cenas, ir neliels: ja tiem nebūs pircēju, cenas nāksies nolaist.
Jābūt slimiem, lai baidītu ar Latvijas nācijas ilgtermiņa apdraudējumu, ja te dzīvot apmetīsies daži simti miljonāru. Savukārt tas, vai investīcijas banku subordinētajā kapitālā ir tikai shēma, pretī izņemot kredītus, jākontrolē Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai. Ja uztaisa naivu likumu, atrodas cilvēki, kas to apiet, bet tad likums jālabo. Bet kopumā tas ir pareizs, ir nostrādājis, un nevajag kopā ar netīro ūdeni izliet arī bērnu.
Stiprina banku drošību
Teodors Tverijons, Latvijas komercbanku asociācijas prezidents:
– Nevajag gaidīt, ka investīcijas pieaugs par miljardu! Ja krīzes apstākļos ar šādām investīcijām kaut vai par miljonu latu kādu banku nostiptina, arī tas ir labi. Banku stiprība gan šodien nav liela problēma, bet kapitāla bāzes nostiprināšana arī normālos apstākļos nāk tikai par labu. Pasaulē arvien pieaug prasības banku drošībai, kapitāla lielumam risku segšanai, tāpēc jautājums par kapitāla bāzes palielināšanu ir aktuāls joprojām. Investīcijas subordinētajā kapitālā ir droši resursi vismaz uz pieciem gadiem, tas nav vienkāršs depozīts, kura līgumu var kuru katru brīdi lauzt. Runas par ieguldīšanu un kredīta izņemšanu pretī ir mākslīga poblēmas zīmēšana. Ieguldījums subordinētajā kapitālā ir ekonomiska kategorija, tas ir ieraksts reģistrā, arī risks, jo bankas problēmu gadījumā riskē, ka uz naudas saņemšanu būs priekšpēdējais rindā. Tikpat labi šo naudu investori varētu noguldīt Šveicē vai citur. Šādus cilvēkus parasti kredīti neinteresē, tie 200 000 viņiem nav iztikas nauda. Bet, pat ja tā būtu – kas tur slikts? Nauda tik un tā iegūlusi bankā, stiprinot to, bet bankām resursu trūkums kreditēšanai šodien nav problēma, drīzāk problēma ir, ka nav kam izsniegt naudu drošos kredītos.