Azerbaidžāna cer sadarboties ar Latviju IT jomā

© Gints Ivuškāns/f64

Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva vizītes mērķis Latvijā bija stiprināt abu valstu ekonomisko un kultūras sadarbību. To apliecina arī statistika, kas uzskatāmi rāda – no Latvijas uz šo Āzijas valsti tiek eksportēts ievērojami vairāk nekā importēts.

"Azerbaidžāņu uzņēmumi ienes kapitālu ārvalstu tirgos, un mēs investējām ārvalstu tirgos. Biznesa forumā no Azerbaidžānas puses ir pārstāvēti uzņēmumi ar lielām finanšu iespējām," uzsvēra I. Alijevs.

Kopā ar Azerbaidžānas līderi Rīgā ieradās vairāk nekā 50 biznesa pārstāvji, savukārt Latvijas pusi biznesa forumā pārstāvēja vairāk nekā 250 uzņēmēju. "Abu valstu attiecības ir attīstījušās ļoti pozitīvi. Šajos it kā ekonomiskās lejupslīdes gados Azerbaidžānas un Latvijas ekonomiskās sadarbības apjoms ir pieaudzis par 10 procentiem. Gan šis biznesa forums, gan tas biznesa forums, kas notika iepriekšējā reizē Baku manas vizītes laikā, ir kārtējais solis uz to, lai mūsu ekonomiskā sadarbība kļūtu vēl ciešāka. Šodien tiks dibināta arī Azerbaidžānas un Latvijas lietišķā padome, tātad ne tikai valdības, ne tikai valsts vadītāji, bet arī paši darījuma cilvēki stiprinās saites starp abām valstīm," pirmdien Rīgas pilī teica Valdis Zatlers.

Eksporta ziņā no Latvijas uz Azerbaidžānu teju ceturto daļu sastāda paniņas, rūgušpiens, krējums, jogurts un kefīrs, nedaudz mazāk eksportējam sagatavotas vai konservētas zivis un metālkonstrukcijas. Tā 2009. gadā no Latvijas uz Azerbaidžānu eksportētas preces 15,8 miljonu ASV dolāru apmērā. Savukārt imports no Azerbaidžānas uz Latviju veidojis nepilnus divus miljonus ASV dolāru, no kuriem 90 procentus veido stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri.

Abu valstu līderu tikšanās laikā izkristalizējās jautājums par enerģētiku. Pagājušajā nedēļā Baku apmeklēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. "Mēs esam parakstījuši kopīgu deklarāciju par sadarbību enerģētikas jautājumos starp ES un Azerbaidžānu, un tajā noteiktas tendences mūsu nākotnes sadarbībā. Jautājumi, kas skarti šajā deklarācijā, tiks īstenoti 2011. gadā. Azerbaidžāna ir bagāta ar naftu un gāzi, un mēs piegādājam šos energoresursus pa cauruļvadiem un esam gatavi nodrošināt drošu enerģijas piegādi Eiropai," apņēmību pauda I. Alijevs.

Vizītes laikā Latvijas prezidents V. Zatlers vakariņās teica tostu, kurā uzslavēja Azerbaidžānas valsti par tās izpratni saistībā ar demokrātiju. "Latvijas un Azerbaidžānas attīstībā izšķirošs bija pirmais neatkarības posms, kas aizsākās 1918. gadā. Diemžēl Azerbaidžānai tie bija nepilni divi gadi, bet ar to pietika, lai valstī iedibinātu parlamentārisma garu un iesētu demokrātijas sēklu. Pirmā parlamentārā republika islāma pasaulē, vēlēšanu tiesību ieviešana sievietēm vēl pirms Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienotajām Valstīm – tie ir vēsturiskas nozīmes notikumi, kas šodien liek Azerbaidžānai konsekventi virzīties pa demokrātisko vērtību ceļu," norādīja V. Zatlers.

Aizkaukāza valsts vadītājs pirmdien tikās arī ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība). Viņa uzsvēra, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts vienmēr aktīvi atbalstījusi ES Austrumu partnerības iniciatīvu, kuras ietvaros tiek veidotas ciešākas partnerattiecības ar Azerbaidžānu un vēl piecām bijušās Padomju Savienības valstīm. Saeimas priekšsēdētāja pauda cerību, ka pretēji globālai ekonomiskai krīzei ekonomisko sadarbību un arī cilvēcisko kontaktu veicināšanu būtiski atvieglo arī tiešā aviosatiksme starp abu valstu galvaspilsētām.

Atsevišķa programma bija Azerbaidžānas pirmajai lēdijai Mehribanai Alijevai, kas vakar kopā ar Lilitu Zatleri apmeklēja sociālās aprūpes centru Saule un mākslas galeriju Putti.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.