Saeima deputātu Kravcovu, visticamāk, pažēlos

Ja pusotra gada laikā, kopš uzlikts pirmais sods par valsts valodas nelietošanu pašvaldības deputāta amatā, latviešu valoda nav apgūta, maz ticams, ka to izdarīs viena vai divu mēnešu laikā, ir pārliecināts Valsts valodas centra (VVC) valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.

Ceturtdien Saeimas deputātiem būs jāizskata jautājums par Saskaņas centra frakcijas deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no tautas kalpu rindām. Desmitā daļa parlamentāriešu uzskata, ka V. Kravcovs ir atbrīvojams, kā to paredz Saeimas Kārtības rullis.

18. punkta otrais apakšpunkts nosaka, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru termiņa apstiprināšanas konstatē, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. "Visi komentāri būs ceturtdien. Tad jau Saeimas sēdes laikā visu varēs redzēt," stāsta V. Kravcova palīdze Vera Griņova.

Lai arī pieprasījumu par V. Kravcova izslēgšanu no Saeimas ir parakstījuši gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāti, tas nenozīmē, ka 27. janvārī viņu izdosies atlaist. Arī Saeimas juristi uzskata, ka līdz šim V. Kravcova valsts valodas neprašanas fakts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav konstatēts, līdz ar to nebūtu korekti par to balsot. Deputāta atbrīvošanai nepieciešams VVC atzinums, taču tas nav atrunāts Kārtības rullī. Juristi pieļauj, ka būs jāatrunā šī norma un jāiekļauj Kārtības rullī, jo tikai ar deputātu novērojumiem, ka kāds nelieto valsts valodu, esot par maz.

"Saeimā ir virkne deputātu, kuri nedebatē parlamenta sēdēs un nerunā arī komisijas sēdēs, tāpēc ir grūti konstatēt valsts valodas nelietošanu. Lai to varētu izdarīt, Saeimai būtu jālemj par deputāta izdošanu administratīvai sodīšanai," ir pārliecināts A. Kursītis.

Jau 2009. gada jūlijā V. Kravcovam, tolaik kā Liepājas domes deputātam, VVC piemēroja administratīvo sodu par valsts valodas nelietošanu, taču to apstrīdēja un tikai 9. februārī to izskatīs administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā. Pirmais līdzīga veida precedents jau ir izskatīts administratīvajā tiesā.

18. janvārī tā atstāja negrozītu VVC lēmumu, ar kuru sodīja Jēkabpils domes deputāti Nataļju Čehovu par valsts valodas nelietošanu.

"VVC ir sodījis 15 pašvaldību deputātus par valsts valodas nelietošanu, taču Saeimas deputātus nav bijusi iespēja sodīt. Šī ir pirmā reize, kad vairāki Saeimas deputāti nepārvalda augstākajā līmeni valsts valodu. Kas attiecas uz V. Kravcovu, viņam bija iespēja pusotra gada laikā, kopš pirmo reizi sodīja, to iemācīties. Mums bija tikšanās ar SC frakcijas vadītāja vietnieku Valēriju Agešinu, taču viņš norādīja, ka V. Kravcovs intensīvi apgūst latviešu valodu," komentē A. Kursītis.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais