Valdība vēlas samazināt nabadzības līmeni valstī; pārskatīs minimālo ienākumu slieksni

© f64.lv, Ilze Zvēra

Valdībā šodien skatīs grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz pārskatīt minimālos ienākumu sliekšņus.

Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā skaidrots, ka grozījumi nepieciešami, lai pilnībā noteiktu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) apmēru un nostiprinātu regulāru tā apmēra pārskatīšanu, lai veicinātu iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas pastāvīgu uzlabošanos.

Līdz ar to likumprojekta mērķis ir noteikt VSNP apmērus procentuālā apmērā no aktuālās ienākumu mediānas, noapaļojot līdz veseliem eiro. Tāpat mērķis ir saglabāt nosacījumu, ka VSNP apmērus pārskata katra gada 1.janvārī, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Ja pārskata gadā aktuālā minimālo ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.

Ņemot vērā Oficiālajā statistikas portālā publicēto informāciju, 2020.gada ienākumu mediāna, kura ir par pamatu VSNP apmēru noteikšanai 2023.gadam, ir 626,57 eiro mēnesī. Savukārt ienākumu mediānas prognozes, nosakot VSNP apmēru 2024. un 2025.gadam ir 700,51 eiro 2024.gadam un 756,55 eiro 2025.gadam.

Minimālo ienākumu sliekšņu, tai skaitā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšanas spēkā stāšanās ir noteikta ar 2023.gada 1.jūliju, jo, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, finansējums minimālo ienākumu sliekšņu nodrošināšanai atbilstoši veiktajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā ir no 2023.gada 1.jūlija. Tādējādi likumprojekts paredz, ka veiktais grozījums likumā par VSNP pārskatīšanu stājas spēkā no 2023.gada 1.jūlija.

LM vērtējumā, likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti, mazinot nabadzību un sociālās atstumtību valstī.

Indikatīvā mērķa grupa - 24 000 valsts iedzīvotāju, no kuriem 76% ir VSNP saņēmēji personas ar invaliditāti, 9% ir VSNP saņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kāds saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, 1% ir VSNP saņēmēji apgādnieka zaudējuma gadījumā, 12% valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm saņēmēji, 2% ar pārējiem pabalstiem, kuru apmēri ir izrietoši no VSNP apmēra, saistītās personas.

Latvijā

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.