Finanšu sektora "kapitālā remonta" seku vērtēšanas komisiju vadīs Krištopans

Partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kas ir galvenā virzītāja jaunās izmeklēšanas komisijas izveidei, pārstāvēs Saeimas deputāts Vilis Krištopans. Komisija Krištopanu šodien arī ievēlēja par tās priekšsēdētāju.

Par Krištopana kandidatūru balsoja kopā pieci deputāti no katras opozīcijas partijas un "Apvienotā saraksta" (AS), savukārt pret bija "Jaunās vienotības" (JV) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas deputāts no JV Edmunds Jurēvics, viņš priekšsēdētāja amatam virzīja "Progresīvo" pārstāvja Andra Šuvajeva kandidatūru, kurš gan atteicās no iespējas pretendēt uz šo posteni.

Jurēvica ieskatā, komisijas darbā būs svarīgi noņemt bažas, ka tā izveidota atsevišķu sponsoru intereses, lai "atkal caur Latviju ļautu plūst Kremļa "pelēkajai naudai"". Politiķis cer, ka komisija politiski neiejauksies konkrētās tiesvedībās attiecībā uz bankām, kuras parlamentārās izmeklēšanas iniciatori vēlas sīkāk pētīt.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, par komisijas sekretāru ievēlēts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Harijs Rokpelnis.

No JV komisijā strādās Jurēvics, no AS - parlamentārietis Andris Kulbergs, no "Progresīvajiem" - deputāts Šuvajevs, bet ZZS - Rokpelnis.

NA izmeklēšanas komisijā pārstāvēs parlamentārietis Ģirts Lapiņš un partija "Stabilitātei" - deputāte Viktorija Pleškāne.

Kā ziņots, 34 deputāti rosinājuši izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.

Satversme nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tam noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.

Jau vēstīts, ka pēc LPV iniciatīvas kopā ar ZZS un "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.