"Es varu darīt tehnokrātisku darbu, kāds ir Eiropas komisāra darbs, bet negribu un, man šķiet, arī nevarētu būt nācijas līderis, kādam jābūt Valsts prezidentam. Prezidents ir nācijas seja, tas nav tehnokrāts," atzīst Eiropas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.
Kļūt par Valsts prezidentu viņam neesot aicinājuma, arī politiķi viņu nav uzrunājuši kandidēt uz šo amatu, Latvijas žurnālistiem Briselē atzina A. Piebalgs, kurš medijos šad tad minēts saistībā ar šā gada prezidenta vēlēšanām. Tiesa, ņemot vērā Latvijas mazo politisko autoritāšu loku, A. Piebalga vārds iepriekš tika piesaukts arī, spekulējot ar potenciāliem jauniem vai jaunu partiju līderiem pirms šīm 10. Saeimas vēlēšanām, premjera amata kandidātiem.
Savukārt premjera amats Latvijā, pēc A. Piebalga domām, ir tehnokrātisks amats, jo premjeram mūsu vēlēšanu sistēmā nav pārāk lielas formālās varas, tādēļ premjeram "jābūt stipram ar argumentiem, kas ir tehniski un politiski, jābūt ļoti zinošam, lai varētu vadīt valdību". Koalīciju valdībās, kādas tās vienmēr būs Latvijā, arī skeptiskajā sabiedrībā, argumentiem ir ļoti liela nozīme.
A. Piebalgs neizslēdz iespēju iesaistīties Latvijas politikā, bet tikai pēc esošā amata pilnvaru beigām, tas ir, pēc 2014. gada novembra – vēl nebūšot tik vecs, lai nedarītu neko, turklāt pensionēšanās vecums tiks paaugstināts. Viņš pats gan lēš, ka tas varētu būt starts 2018. gada vēlēšanās. Teorētiski gan iespējams kalkulēt, ka viņu varētu arī aicināt par premjeru jau pēc 2014. gada vēlēšanām, kam būtu jānotiek oktobra sākumā. Jaunās valdības apstiprināšanas laiks sakristu ar A. Piebalga pilnvaru laika beigām Eiropas Komisijā. Šādas konstrukcijas gan ir tikai spekulatīvas, jo Latvijas politiskās vides attīstība tik ilgā perspektīvā nav droši kalkulējama. Ideoloģiski A. Piebalgs sevi jūt tuvāku Tautas partiju grupai Eiroparlamentā.
Viņaprāt, Latvijai kā mazai nācijai atbilstošāks būtu tautas vēlēts prezidents, kuram varētu arī nepalielināt pilnvaras – jau esošās premjera nominēšanas, likumu nosūtīšanas Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, Saeimas atlaišanai ir pietiekami lielas. Diskutēt varētu par prezidenta nozīmes palielināšanu ārpolitikā, līdzīgi, kā tas ir Somijā. "Atstājam tās pašas pilnvaras, bet es tiešām gribētu balsot par to, tas man ir svarīgi, un nedomāju, ka tas sagrautu Latvijas valsti," teic A. Piebalgs.