Kulāros izskan versija, kad varētu tikt izveidota jauna valdība

© f64.lv, Kaspars Krafts

Gadījumā, ja tiktu nolemts veidot jaunu valdību, vienošanos par tās aprisēm pieļauj panākt vēlākais līdz septembrim, liecina viena no kuluāros izskanējušajām versijām.

Pašlaik valdošajā koalīcijā strādā "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.

Pašlaik nav zināms, vai sarunu gala rezultāts būs vai nebūs jauna valdība. Reizē, ja tādu nolemtu veidot, kā vēlāko termiņu, lai vienotos par jaunā Ministru kabineta aprisēm, min septembra sākumu. Šāds grafiks, piemēram, nodrošinātu, ka 2024.gada valsts budžetu izskatīšanai Saeimā iesniegtu jau jaunā valdība.

Droši tas nav zināms, bet jau iepriekš izskanējis, ka lielāki lēmumi varētu netikt pieņemti līdz tuvu jūlija vidum, kad Valsts prezidenta amatā būtu stājies Edgars Rinkēvičs, noslēgušies gan Dziesmu un deju svētki, gan NATO samits.

Tāpat tiek norādīts uz nākamā Valsts prezidenta Rinkēviča nozīmīgo lomu šādas valdības veidošanā, kas arī var ietekmēt tās tapšanas termiņu.

Izskanējis, ka JV varētu vēl nebūt oficiāli spriedusi, ko varētu virzīt kā varbūtējās jaunās valdības vadītāju - Kariņu vai kādu citu. Iepriekš pieļauts, ka premjera amatā atkārtoti varētu tikt nominēts Kariņš, tāpat neoficiāli minēta iespēja, ka MK vadītu JV politiķis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikmēr pats Ašeradens otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" noraidīja izskanējušās runas kuluāros, ka viņam varētu uzticēt vadīt valdību. Finanšu ministrs sacīja, ka, ja notiktu koalīcijas paplašināšana, pašreizējais Ministru prezidents Kariņš saglabātu amatu.

Kā vēstīts, AS un NA nesteidz atbildēt, vai tās piedalīsies Ministru prezidenta Kariņa rosinātajās piecu partiju tālākajās sarunās par iespējamu valdošās koalīcijas paplašināšanu, ko paredzēts turpināt jau šodien.

Uz piektdien notikušajām sarunām, uz kurām bija aicinātas piecas partijas, AS un NA neieradās, līdz ar to apspriedās tikai "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie".

Šonedēļ gaidāmajās sarunās līdz trešdienai neesot paredzēta paša Kariņa dalība, ņemot vērā komandējumu uz Ukrainas atjaunošanas konferenci Londonā.

Premjers pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes uzsvēra, ka ir aicinājis un "aizvien sniedz roku" koalīcijas partneriem nākt uz piecu partiju padziļinātām diskusijām par valsts attīstībai svarīgām tēmām.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.

Latvijā

Valsts plāno izmaksāt kompensāciju 3935 eiro apmērā no Latvijas uz Krieviju prettiesiski aizvestās meitenītes mātei, kuru iepriekš nolaupījis un uz Krieviju aizvedis viņas tēvs, prokremliskais aktīvists Staņislavs Bukainis, liecina iesniegtais tiesību akta projekts Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Svarīgākais