Valdības nevēlēšanās ieklausīties sadarbības partneru iebildumos par nodokļu celšanu un citiem konsolidācijas pasākumiem novedusi pie tā, ka gan arodbiedrības, gan rūpnieki, vīlušies dialogā, sāk gatavoties radikālākiem soļiem, tostarp aizsākot diskusiju par Saeimas atlaišanu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka šomēnes arodbiedrības sāks iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par nodokļu celšanu. Šādi rīkoties arodbiedrības esot piespiedusi pati valdība, kura, veidojot budžeta grozījumus, nav ņēmusi vērā nevienu LBAS ieteikumu. "Jā, mēs neko nespējam ietekmēt," neslēpa P. Krīgers. "Valdība aizbildinās ar to, ka arodbiedrības nepārstāvot visas sabiedrības noskaņojumu. Tāpēc aicinām Latvijas iedzīvotājus dažādās – karikatūru, ierosinājumu, diagrammu – formās paust vērtējumu par valdības politiku, lai mēs to darītu zināmu Ministru kabinetam. Ceru, ka valdība ņems vērā vismaz savu vēlētāju domas."
Tiesa, līdztekus tam arodbiedrības ir pusbalsī sākušas sarunu arī par Saeimas atlaišanu. Kā zināms, likumdošana nosaka, ka parlamentam netraucēti jāļauj strādāt vismaz gads pēc vēlēšanām, taču šā moratorija periods beidzas jau oktobrī. P. Krīgers uzsvēra, ka viena no LBAS dalības organizācijām Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība nākusi klajā ar iniciatīvu par Saeimas atlaišanas procesa izpēti, LBAS jau ir izveidojusi īpašu darba grupu, kas analizē parlamenta atlaišanas iespējas. "Pētām šā jautājuma tehnisko pusi. Kā Saeimu var atlaist ar tautas balsojumu, kā – caur Valsts prezidenta iniciatīvu," uzsvēra P. Krīgers, neslēpjot: ja valdība turpinās ignorēt sabiedrības un sociālo partneru viedokli, arodbiedrības oktobrī jau būs pamatīgi sagatavojušās diskusijai par 10. Saeimas atlaišanu.
Nedaudz maigāki savos spriedumos pagaidām ir otri valdības sociālie partneri – Darba devēju konfederācija, kuras vadītāja Elīna Egle sarunā ar Neatkarīgo atzina: "Šobrīd ir jāmēģina saglabāt stabila nervu sistēma. Ne jau mums lemt par Saeimas atlaišanu, tas jālemj visai tautai." Tiesa, arī viņa atzina, ka valdība mēdz klaji ignorēt sabiedrības viedokli par tās pieņemtajiem lēmumiem. "Mani tik tiešām pārsteidza tas, ka bez jebkādas valdības reakcijas palika ražotāju streiks pret nodokļu paaugstināšanu," vilšanos neslēpa E. Egle.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir tik tālu vīlusies valdības autoritatīvajā darbības stilā, ka gatava pilnībā pārtraukt dialogu ar Ministru kabinetu. LTRK vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende norādījusi: ja līdz šā gada 31. martam valdība neieklausīsies uzņēmēju problēmās, LTRK neredz citu iespēju kā vien pārtraukt sadarbību ar valdību. Tikmēr kameras pārstāve Lita Kokale apliecināja, ka LTRK joprojām nav sagaidījusi skaidru valdības izklāstu par strukturālo reformu īstenošanas plānu un konkrētiem pasākumiem, kas varētu palīdzēt Latvijas uzņēmējiem.