Saeima apstiprina aktualizēto Valsts aizsardzības koncepciju

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Saeima šodien apstiprināja aktualizēto Valsts aizsardzības koncepciju.

Par dokumentu nobalsoja 99 deputāti.

Iepriekš valdībā atbalstīto koncepciju izvērtējušas arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Nacionālās drošības komisija.

Jaunā koncepcija nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.

Koncepcija ietver divus galvenos valsts aizsardzības stratēģiskos darbības virzienus - aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana.

Lai nodrošinātu Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra, strauji un neatliekami ir jāveic Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem.

Jaunā koncepcija arī nosaka, ka prioritāri jāturpina attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī paredz ieviest jaunas kājnieku kaujas bruņumašīnas.

Valsts aizsardzībai ir svarīgi attīstīt ne tikai militārās spējas, bet arī stiprināt Nacionālos bruņotos spēku personālsastāvu, jo bez sagatavota un apmācīta personāla nav iespējams nodrošināt atbilstošu spēju attīstību.

Tāpēc Nacionālo bruņoto spēku skaitliskais sastāvs no līdz šim plānotiem 24 000 karavīru augs līdz 31 000 karavīru. Skaitliskā sastāva palielinājumu sastādīs papildus valsts aizsardzības dienesta karavīri un augstas gatavības rezerves karavīri, kā arī pieaugums profesionālā dienesta un Zemessardzes rindās.

Papildus plānots nodrošināt arī 30 000 apmācītus un apbruņotus vispārējās rezerves karavīrus. Līdz ar to, kopējo plānoto personālsastāvu veidos 61 000 karavīru.

Papildu valsts aizsardzības dienestam, lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti un individuālo prasmju attīstīšanu rīcībai krīzes situācijā un kara laikā, savu aktualitāti joprojām saglabās Zemessardze, Jaunsardze, rezervistu apmācība un valsts aizsardzības mācība.

Lai atturētu ienaidnieku no uzbrukuma un nodrošinātu Latvijas aizsardzību no pirmā centimetra, svarīga būs NATO "priekšējās aizsardzības" stratēģijas attīstīšana un praktiska ieviešana.

Šī stratēģija nozīmē lielāku NATO militāro klātbūtni, ilgtermiņā panākot pilnvērtīgas sabiedroto kaujas brigādes funkcionēšanu Latvijā, kas ir spējīga bez iepriekšēja brīdinājuma iesaistīties Latvijas aizsardzībā kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Tāpēc būtiski nodrošināt Latvijā pēc iespējas plašāku NATO sabiedroto militāro klātbūtni.

Atbilstoši koncepcijai tiek īstenota valsts aizsardzības politika, plānoti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi un tiem nepieciešamie resursi. Tāpat tā ir pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, kā arī valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu rīcībai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais