Sudraba tiek minēta kā prezidenta amata kandidāte

© f64

Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa atkal un atkal atliek solījumus atklāt Valsts prezidenta amata kandidātu vērtēšanas komitejas sastāvu. Arī pārējās partijas prezidentūras sakarā gan pagaidām klusē, neatklājot, kādus kandidātus apspriež kuluāros.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) iepriekš solīja, ka jau šonedēļ nāks klajā ar Valsts prezidenta amata kandidātu vērtēšanas sabiedriskās komitejas sastāvu, taču vakar viņa savos komentāros bija visnotaļ izvairīga, vien sakot, ka īstais laiks vēl nav pienācis. S. Āboltiņas biroja vadītāja Gunda Reire Neatkarīgajai paskaidroja, ka kavēšanās notiekot arī tādēļ, ka daži dalībai komisijā uzrunātie eksperti vēl nav devuši galīgo atbildi.

Kamēr Valsts prezidenta amata kandidātu vērtēšanas komiteja vēl nav izveidota, zināma minstināšanās prezidentūras sakarā vērojama politiskajā vidē kopumā. Neviena no partijām pagaidām nesteidzas atklāt kādu konkrētu personāliju, kuru politiķi jau sākuši apspriest augstā posteņa sakarā. Tikmēr Saeimas kuluāros ir parādījusies informācija, ka partijas Jaunais laiks vadībā esot apspriesta ideja par Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas iespējamo virzīšanu šim postenim.

Neatkarīgās aptaujātie politiķi gan par to pagaidām runā izvairīgi.

Parlamentārietis Kārlis Šadurskis (PS), kurš darbojas gan Pilsoniskās savienības, gan Vienotības valdēs, neslēpa, ka Valsts prezidenta jautājums visām partijām raisa sakāpinātas emocijas. "Pašlaik tā ir kļuvusi par smalku stratēģiju, tādēļ apvienībā esam vienojušies publiski nepaust komentārus par savu taktiku. Protams, esmu piedalījies dažādās neoficiālās sarunās, Vienotības valdē esam sprieduši ne vien par Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru, bet arī par konkrētiem kandidātiem, taču I. Sudrabas uzvārds šajās sarunās nav figurējis," klāstīja K. Šadurskis.

Politiskajos kuluāros gan baumo, ka Vienotība kā iespējamos prezidenta kandidātus jau ir pieminējusi gan eirokomisāru Andri Piebalgu, gan Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kura kandidatūra valsts augstākajam postenim figurēja jau 2007. gadā.

Tikmēr Saeimas deputāts Dzintars Zaķis, kurš ietilpst gan Jaunā laika, gan Vienotības valdēs, neslēpa, ka partijas kavējas sākt apspriest konkrētus kandidātus tādēļ, ka zināmu pauzi šajā jautājumā ietur arī tagadējais Valsts prezidents V. Zatlers. "Situācija ir ļoti labila un var strauji mainīties. Visas partijas nogaida, taču tas nenozīmē, ka kuluāros jau nav sākušās sarunas," klāstīja politiķis. Arī viņš noliedza, ka Vienotības vai Jaunā laika vadībā būtu minēts I. Sudrabas uzvārds, taču Dz. Zaķis deva mājienu, ka šādas sarunas ar laiku, iespējams, varētu rasties, jo Valsts kontrolierei esot ļoti augsts sabiedrības atbalsts, ko apliecinot labie socioloģisko pētījumu reitingi, kurus, pēc deputāta teiktā, politiķi nevar atstāt bez uzmanības.

To, ka, izvēloties kandidātus Valsts prezidenta amatam, parlamentā pārstāvētās partijas rēķināsies arī ar savu vēlētāju viedokli, Neatkarīgajai apliecināja arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

"Mūsu elektorāta vidū Zatleram ir augsts reitings, viņu atbalsta apmēram 80% vēlētāju. Taču tā ir viņa individuālā popularitāte. Savukārt, ja Zatlers būtu jāvērtē uz citu kandidātu fona, rezultāts, iespējams, būs cits. Mēs šobrīd pētām šo jautājumu," uzsvēra frakcijas vadītājs. A. Brigmanis arī apliecināja, ka nav piedalījies sarunās, kurās augstā posteņa sakarā tiktu minēta I. Sudraba, taču deputāts nenoliedza, ka V. Zatlers nav vienīgais, kura vārds politiskajos kuluāros izskan prezidentūras kontekstā. "Es pats labprāt balsotu par Zatleru, taču mūsu frakcijā ir arī citi viedokļi. Uzskatu, ka tas ir labi, ja uzskatu atšķirība tiek noskaidrota jau laikus, lai atbildīgajā momentā pēkšņi nerastos pārsteigumi," pauda parlamentārietis.

Latvijā

Valsts plāno izmaksāt kompensāciju 3935 eiro apmērā no Latvijas uz Krieviju prettiesiski aizvestās meitenītes mātei, kuru iepriekš nolaupījis un uz Krieviju aizvedis viņas tēvs, prokremliskais aktīvists Staņislavs Bukainis, liecina iesniegtais tiesību akta projekts Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Svarīgākais