Saeima vērtēs opozīcijas pārmetumus ekonomikas ministram Artim Kamparam par viņa nekompetenci saistībā ar datu drošības pārkāpumiem tautas skaitīšanas procesā. Tikmēr pats ekonomikas ministrs ir uzdevis sākt disciplinārlietu pret tām Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonām, kuras bija atbildīgas par tautas skaitīšanas procesa risku adekvātu novērtēšanu un novēršanu.
Jau pirmajā dienā atklājās būtiskas problēmas tautas skaitīšanas interneta sistēmā – iedzīvotājiem, kuri šajā sistēmā autorizējās, izmantojot pases datus, netika nodrošināta pienācīga personas datu drošība. Tieši tādēļ vakar izskatīšanai Saeimas Pieprasījumu komisijā nodots deputātu sagatavots pieprasījums ekonomikas ministram. Parlamentārieši vēlas noskaidrot, kāda bijusi A. Kampara vadītās ministrijas atbildība par sagatavošanos tautas skaitīšanai, arī izvēloties piemērotākos tehniskos risinājumus.
A. Kampars uzsver: "Esmu iepazinies ar dienesta pārbaudes rezultātiem un uzdošu sākt disciplinārlietu pret tām Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonām, kuras bija tieši atbildīgas par visu risku adekvātu novērtēšanu un novēršanu."
Komisija ziņojumā norāda, ka tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas plānošana un izstrāde sākta jau 2008. gadā, savukārt gada sākumā sistēmai ir bijis drošības audits. Tā ietvaros veikti "ielaušanās testi", pēc kuriem apdraudējums, ka, autorizējoties tautas skaitīšanas anketā ar personas kodu un pases datiem, var tikt izmantota sveša identitāte, atzīts par augstu risku. Tādējādi komisija uzskata, ka personas kodu un pases datu izmantošana tautas skaitīšanas elektroniskajās anketās varēja tikt izmantota, tomēr, ieviešot šādu autorizācijas veidu, CSP bija nepieciešams veikt papildu drošības pasākumus, piemēram, ieviest papildu paroles vai citus risinājumus.
Dienesta pārbaudes komisija arī secinājusi, ka CSP atbildīgās amatpersonas, kuru pienākumos bija izvērtēt datu drošības līmeni elektroniskajā sistēmā, nav rīkojušās adekvāti, tādēļ rosināts uzsākt disciplinārlietu pret divām CSP amatpersonām – priekšnieka vietnieku Norbertu Tāleru un Informācijas sistēmas drošības pārvaldnieku Kristapu Miļevski.
Šādu Ekonomikas ministrijas rīcību par pareizu uzskata arī A. Kampara partijas biedri, pēc kuru domām, atbildīgo amatpersonu iespējamā sodīšana ir daudz adekvātāka par pieprasījumu pašam ministram.
Partijas Jaunais laiks pārstāvis, Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka CSP ir neatkarīga institūcija, tādēļ neesot pamata izteikt pārmetumus pašam ekonomikas ministram. J. Reirs tāpat par nepamatotiem uzskata pārmetumus par it kā nedrošo tautas skaitīšanas interneta sistēmu. Viņš atgādināja, ka līdzīgu sistēmu saviem klientiem piedāvā arī Valsts ieņēmumu dienests, kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcija, taču institūciju pakalpojumi nevienam neradot pretenzijas.
Gan J. Reirs, gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JL) ir pārliecināti, ka kritiku neizturot arī aizdomas, ka 2,7 miljonus vērtajā konkursā par tautas skaitīšanas nodrošinājumu uzvarējusī kompānija GfK Custom Research Baltic pasūtījumu ieguvusi tikai tādēļ, ka GfK bija iesaistīta Vienotības priekšvēlēšanu kampaņā un vēl aizvien to apkalpo. A. Latkovskis minējumus nosauca par klaju demagoģiju, uzsverot, ka versiju par GfK negodīgo uzvaru konkursā izteicis apvienības Par labu Latviju līderis Andris Šķēle, kam, nonākot opozīcijā, pietrūkstot mediju uzmanības. A. Latkovskis uzskata, ka savulaik, būdams viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem, A. Šķēle "vienmēr atradās uzmanības centrā". "Taču tagad viņš no Saeimas tribīnes uzstājas biežāk, nekā savulaik to darīja Juris Dobelis, kas liecina, ka Šķēle izmanto katru iespēju, lai radītu par sevi interesi.