Pēdējo mēnešu laikā Ministru kabinets nenogurdināmi piesauc strukturālās reformas, kas ļaušot atslābināt nodokļu slogu un prātīgāk tērēt budžeta naudu, tomēr valdība joprojām nespēj skaidri definēt, kas jau ir izdarīts un kādi ir turpmākie plāni.
Tāpat joprojām paliek neatbildēti konceptuāli jautājumi, ko iesākt ar valsts kapitālsabiedrībām un kādu iespaidu to apsaimniekošana atstāj uz budžetu. Tā vakar secināja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kas uzklausīja ziņojumu par strukturālo reformu gaitu valstī.
Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) Neatkarīgajai apliecināja, ka neatbildēti palikuši visi jautājumi par šogad plānotajām optimizācijām un reorganizācijām, kā arī par jau īstenotajām reformām.
«Lai gan komisija vēlējās dzirdēt konkrētus skaitļus un nākotnes vīzijas, valdības ziņojums spēja daļēji atbildēt tikai uz vienu no pieciem deputātu jautājumiem,» komentēja A. Bērziņš, norādot, ka vienīgais aspekts, ko izvērsti apskatīja valdības ziņojumā, bija valsts kapitālsabiedrību pārvaldība.
Komisijā strādājošais politiķis Edgars Zalāns (PLL) uzskata, ka arī pārskats par kapitālsabiedrību pārvaldību bijis «klajš izsmiekls», jo tajā gari un plaši stāstīts par spēkā esošo likumdošanu, taču netiek sniegta neviena konceptuāla atbilde – ko ar šīm sabiedrībām darīt nākotnē, kuras privatizēt, kuras pārdot, kāds šādai apsaimniekošanai ir fiskālais iespaids uz budžetu u.tml. «Jau pirms pusotra gada Saeima sāka interesēties par šo jautājumu, taču viss, ko valdība – Ekonomikas ministrijas personā – pa šo laiku ir spējusi sagatavot, ir atskaite par pērn veiktajiem ziedojumiem. Neviena konceptuāla skatījuma par virzību nākotnē,» uzsvēra E. Zalāns.
Tikmēr komisijas deputāts Einārs Cilinskis (VL!–TB/LNNK) šo situāciju uzskata par necieņu, ko valdība izrādījusi Saeimai. «Strukturālo reformu jautājums mūsu valstij pašlaik ir vitāli svarīga tēma, tādēļ par to uz Saeimu būtu bijis jānāk un jārunā pašiem ministriem, nevis ministriju ierēdņiem, kuru sagatavotais dokuments turklāt neiztur kritiku,» atzina E. Cilinskis.
Tikmēr Valsts kontroles sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka pērn valsts kapitālsabiedrības dažādām organizācijām veikušas
5,55 miljonu latu ziedojumus. Dāsnākais dāvinātājs bija Latvijas valsts meži, kas naudu atvēlēja gan operai un olimpiešiem, gan invalīdiem, bāreņiem un pensionāriem, kā arī Nacionālajam un Dailes teātrim. Vislielāko ziedojumu pērn veica Rīgas siltums, kas Latvijas Pašvaldību savienībai ziedoja 1,5 miljonus latu sociālās palīdzības veicināšanai.
Valstij pašlaik pieder kapitāla daļas 87 kapitālsabiedrībās, arī 77 valsts kapitālsabiedrībās ar 100% valsts daļu, 4 kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir izšķirošā ietekme, kā arī deviņās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir mazākuma akcionārs.