Prezidenta pilnvaru palielināšana raisa aizdomas
Parlamenta Juridiskā komisija lūgs visām Saeimas frakcijām divu nedēļu laikā izteikt viedokli par Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinātajām prezidenta pilnvaru izmaiņām, kā arī konceptuālu skatījumu par prezidenta vēlēšanu sistēmas nodošanu tautai, Neatkarīgajai apliecināja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība), kuras vadībā vakar sākts darbs pie Satversmes grozījumiem.
Jau vēstīts, ka V. Zatlers uzskata, ka prezidentam nepieciešamas tiesības izvirzīt Satversmes tiesas tiesnešus, valsts kontrolieri, tiesībsargu un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus. Tāpat Ministru prezidenta amata kandidātam turpmāk – pirms Saeimas balsojuma par jaunu valdību – būtu Valsts prezidents jāiepazīstina ne vien ar savas darbības programmu, bet arī ar konkrētu Ministru kabineta sastāvu.
V. Zatlera piedāvātie grozījumi arī maina prezidenta atlaišanas procedūru, saskaņā ar kuru Saeimai būtu tiesības atlaist prezidentu vienīgi Latvijas Satversmes vai citu būtisku likuma pārkāpumu gadījumā.
Lai gan Saeimas deputāti vairākumam priekšlikumu konceptuāli neiebilst, politiķi vakar tomēr izteica bažas par V. Zatlera vēlmi paplašināt prezidenta tiesības atlaist Saeimu. V. Zatlers izteicis priekšlikumu paredzēt prezidentam lielāku autonomiju, atlaižot parlamentu, pašlaik par šo jautājumu nepieciešams rīkot referendumu. Tiek definēti pieci gadījumi, kādos Valsts prezidentam būtu tiesības atlaist Saeimu, arī «lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā». Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš (VL!–TB/LNNK) Neatkarīgajai sacīja, ka jēdzienam «īpaši svarīgi jautājumi» nav skaidras definīcijas, bet tas savukārt var radīt nevēlamas interpretācijas. Viedoklim sarunā ar Neatkarīgo piekrita arī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS), pēc kura domām, tik būtiska Valsts prezidenta pilnvaru palielināšana varot novest pie autoritārisma un vienpersoniskas lēmumu pieņemšanas.
G. Bērziņš arī uzsvēra, ka šis būtu vispiemērotākais laiks, lai sāktu diskusiju arī par tautas vēlētu prezidentu. Rīt Saeimas plenārsēdē skatīs nacionālās apvienības deputātu aicinājumu noteikt, ka Valsts prezidentu uz pieciem gadiem ievēlē tauta, savukārt tiesības izvirzīt kandidātu augstajam amatam ir 10 000 balsstiesīgu vēlētāju vai vismaz desmit Saeimas deputātiem.
Arī G. Daudze uzskata, ka diskusijai par tautas vēlētu prezidentu pienācis īstais laiks. «Iespējams, daudz pareizāk būtu bijis no sākuma konceptuāli izšķirties, vai Latvijai ir nepieciešams tautas vēlēts prezidents, un tikai pēc tam runāt par amatpersonas pilnvarām. Ja prezidentu vēlētu tauta, tad nenoliedzami mainītos varas līdzsvars starp parlamentu un Valsts prezidentu, kuram tiktu dots visas sabiedrības mandāts. Tādā gadījumā prezidenta pilnvaru apjomu tik tiešām varētu palielināt. Savukārt pašlaik ir riskanti apveltīt vienu cilvēku ar tik lielu un nekonkrēti formulētu varu. Iespējamās likumdošanas izmaiņas, protams, neattiektos nedz uz šo, nedz nākamo Valsts prezidentu, tādēļ būtu vēl jo būtiskāk ievērot piesardzību, nezinot, kāds cilvēks nākotnē var nonākt amatā,» klāstīja Saeimas priekšsēdētājas biedrs.