Diennakts laikā atrisināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša konflikts ar padoto Jutu Strīķi un premjeru Valdi Dombrovski. Saeima steidzamā kārtā biroja vadītāju atlaidusi, par pamatu ņemot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās komisijas atzinumu, kurā konstatēti desmit pārkāpumi. N. Vilnītis nenoliedz, ka kļūdījies, taču neuzskata, ka pārkāpumi bijuši tik nopietni, lai viņu atbrīvotu no amata.
«Biju gatavs iet pret straumi, nu un tas ir rezultāts,» atlaišanas iemeslus komentē bijušais KNAB vadītājs. Stājoties amatā, viņam bijušas divas iespējas: iet tikai pa straumi vai dažbrīd pretoties tai. Straume šajā gadījumā nozīmē politiski ekonomisku spēku, kura pakļautībā, N. Vilnīša vārdiem izsakoties, «angažēta arī viņa vietniece Juta Strīķe».
Zvērināts advokāts Aloizs Vaznis Dienas Bizness norādījis, ka iepriekšējais KNAB šefs Aleksejs Loskutovs kļuvis par labu korupcijas apkarotāju, kad «pagūlies zem Jutas Strīķes», taču N. Vilnītis viņas spiedienam neesot pakļāvies. Kaut arī konkrētus vārdus N. Vilnītis nenosauc, vairāki eksperti iepriekš norādījuši uz Vienotības interesēm noturēt varu KNAB.
Bijušais biroja vadītājs savus grēkus pagaidām neatklāj, taču salīdzina tos ar ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, ielas šķērsošanu neatļautā vietā. N. Vilnītis ir gandarīts, ka viņa atlaišanas iemesli tiks atslepenoti un kļūs sabiedrībai zināmi.
Par biroja tālāko darbību viņš neuztraucas. Pēc neoficiālas informācijas, par N. Vilnīša pēcteci varētu kļūt bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis – šāda informācija N. Vilnītim bijusi zināma jau labu laiku.
Kriminologs Andrejs Vilks uzskata, ka Saeimas sasteigtā rīcība, no vienas puses, parāda tās principialitāti, no otras – ka deputātiem nav bijusi iespēja iepazīties ar abu pušu viedokļiem. «Argumentiem par iecelšanu vai atcelšanu būtu jābūt atklātiem – operēšana ar klasificēto informāciju ir pievilkta aiz ausīm. Zināmu laiku iekšējo batāliju dēļ birojs bija paralizēts, un domāju, ka tagad būs tāpat, pat vēl sliktāk,» uzskata kriminologs.
Pēc A. Vilka domām, nākotnē KNAB varētu pievienot kādai citai drošības iestādei, jo konsolidācija skars ne tikai budžetu, bet arī administratīvo resursu. «Cieš sabiedrība un Latvijas starptautiskais tēls. Abi līdzšinējie KNAB vadītāji bija pietiekmi kompetenti un zinoši, spējīgi vadīt iestādi, bet viņu atlaišanas iemesli ir dažādi. Izrēķināties ar zinošiem speciālistiem, manuprāt, nav lietderīgi,» saka eksperts.
Nākotnē N. Vilnītis plāno palīdzēt sievai biznesā un, iespējams, doties politikā. Simpātiskas viņam šķietot prezidenta Valda Zatlera idejas. Politologs Filips Rajevskis gan norāda, ka vienīgais N. Vilnīša kapitāls ir atpazīstamība, bet ne pozītīva.
Savukārt vērtējot deputātu lēmumu – 82 balsis par N. Vilnīša atlaišanu –, politologs atgādina tuvojošās vēlēšanas. «Jautājums bija ļoti sagatavots, un ģenerālprokuroram ir uzticības kredīts, ko pastiprina vienbalsīgais komisijas un valdības verdikts. Ja kāds priekšvēlēšanu laikā būtu nemotivēti balsojis pretēji valdības nostājai, tā būtu uzmanības pievēršana ne tajā labākajā veidā,» saka F. Rajevskis.
***
UZZIŅAI
N. Vilnīša jautājumu atrisina 24 stundās
2011. gada marts – izveido komisiju N. Vilnīša atbilstības izvērtēšanai.
2011. gada 15. jūnija pēcpusdienā ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers informē par komisijas lēmumu, pēc stundas premjers V. Dombrovskis paziņo, ka sasauks valdības ārkārtas sēdi.
2011. gada 16. jūnija agrā rītā valdība atbalsta neuzticības izteikšanu KNAB vadītājam, pusdienas laikā Juridiskā komisija piekrīt valdībai, pēcpusdienā Saeima nobalso par N. Vilnīša atbrīvošanu.